Greifsvalde

Greifsvalde
Greifsvalde;
	pilsēta
Greifswald
	Greifsvaldes rātsnams
; Karogs	; Ģerbonis
	Greifsvalde Greifsvalde
	Koordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°EKoordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis	Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis
Pilsētas tiesības	1250
Platība
• Kopējā	50,50 km2
Augstums	8 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	60 071
• blīvums	1 081,4/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.greifswald.de/
	Greifsvalde Vikikrātuvē

Greifsvalde (vācu: Greifswald), oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde (vācu: Universitäts- und Hansestadt Greifswald) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu. Pilsēta pazīstama ar savu universitāti. Viena no "gados jaunākajām" Vācijas pilsētām — no apmēram 55 000 pilsētas iedzīvotāju, 12 500 ir universitātes studenti un 5 000 — tās darbinieki. Greifsvalde ir gāzes vada Nord Stream Vācijas puses galapunkts.

Vēsture

Greifsvalde dibināta 1199. gadā ap cisterciešu dibināto klosteri. Pilsēta attīstījās kā sāls tirdzniecības centrs. 13. gadsimta beigās iekļāvās Hanzas savienībā. 1456. gadā Greifsvaldē tika dibināta Grifu akadēmija (Academia Gryphica), kuras patrons bija Pomerānijas hercogs Vartislavs IX. 1631. gadā Greifsvaldi ieņēma zviedri un pēc Trīsdesmitgadu kara (1648. gadā) Greifsvalde oficiāli iekļāvās Zviedrijā. Greifsvalde bija Zviedru Pomerānijas galvaspilsēta līdz Vīnes kongresam 1815. gadā, kad to piešķīra Prūsijai.

Zinātniskie institūti

Pilsētā atrodas veterinārās pētniecības Frīdriha Leflera institūta (Friedrich-Loeffler-Institut) galvenais birojs, viens no diviem Vācijā Maksa Planka Plazmas fizikas institūtiem, Alfrēda Krupa Padziļinātās pētniecības institūts un Zemo temperatūru plazmas fizikas institūts. Maksa Planka Plazmas fizikas institūtā kopš 2005. gada tiek būvēts kodoltermiskais reaktors Wendelstein 7-X. Saules bateriju un jahtu ražošanas uzņēmumi. 44% no pilsētas iedzīvotājiem ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem.

Cilvēki

Greifsvaldes Universitātē darbojušies dzejnieks Ernsts Morics Arnts (Ernst Moritz Arndt, 1769—1860, viņa vārdā nosaukta universitāte), reliģijas reformators Johanness Būgenhāgens (Johannes Bugenhagen, 1485—1558), patologs Gerhards Domagks (Gerhard Domagk, 1895—1964), ķirurgs Teodors Bilrots (Theodor Billroth, 1829—1894), fiziķis Johanness Štarks (Johannes Stark, 1874—1957).

Greifsvaldē dzimuši

Heinrihs Cimmers (Heinrich Zimmer, 1890–1943) — indologs
Hanss Fallada (Hans Fallada, 1893—1947) — rakstnieks
Kaspars Dāvids Frīdrihs (Caspar David Friedrich, 1774—1840) — gleznotājs
Gerhards Gencens (Gerhard Gentzen, 1909—1945) — matemātiķis
Volfgangs Kepens (Wolfgang Koeppen, 1906—1996) — rakstnieks
Felikss Kross (Felix Kroos, 1991) — futbolists
Tonijs Kross (Toni Kroos, 1990) — futbolists
Johans Kārlis Rodbertuss (Johann Karl Rodbertus, 1805—1875) — ekonomists
Robins Šolkovi (Robin Szolkowy, 1979) — daiļslidotājs

Atsauces

↑ https://www.laiv-mv.de/Statistik/Ver%C3%B6ffentlichungen/Statistische-Berichte/A/; pārbaudes datums: 1 novembris 2024.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Greifsvalde.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)

Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b3a36d2c23ca89b7c1e73a9032c16bbd958cdb37-1] ttps://www.laiv-mv.de/Statistik/Ver%C3%B6ffentlichungen/Statistische-Berichte/A/; pārbaudes datums: 1 novembris 2024.

[1]