Haseki Sultāne

Haseki Sultāne (turku: خاصکى سلطان) bija tituls, ko izmantoja Osmaņu impērijas sultāna galvenā favorīte. Vēlāk titula nozīme mainījās uz "imperatora konsorte". Pirmā šī titula īpašniece bija Sultāne Hirrema, Suleimana Lieliskā galvenā favorīte un likumīgā sieva. Tituls zaudēja ekskluzivitāti Ibrahima I valdīšanas laikā, kurš to vienlaikus piešķīra astoņām sievietēm. Tituls „Haseki Sultāne” tika izmantots līdz 17. gadsimtam. Pēc tam „kadınefendi” kļuva par imperatora konsortes augstākā ranga titulu, lai gan šis tituls nebija tik prestižs kā Haseki Sultāne.

Jēdziens

Vārds haseki (خاصکي-خاصگی) cēlies no arābu vārda Khassa خاصه, kam tiek pievienots persiešu gi گی un nozīmē "kaut ko ekskluzīvi piedēvēt ". Haseki ir tā, kura pieder tikai un vienīgi sultānam.

Sultāns (سلطان) ir arābu vārds, kas nozīmē "autoritāte" vai "valdīšana". Sākot ar 16. gadsimta sākumu šis tituls, ko nēsāja gan Osmaņu dinastijas vīrieši, gan sievietes, aizstāja citus titulus, ar kuriem iepriekš bija pazīstami ievērojami imperatora ģimenes pārstāvji (īpaši „Hatuna” sievietēm un „Bejs” vīriešiem). Līdz ar to tituls „Māte Hatuna” ( valdošā Osmaņu sultāna dzīvās mātes tituls pirms 16. gadsimta) pārvērtās par „Sultāne Māte”.

Rietumu tradīcijas Osmaņu valdnieku pazīst kā "sultānu", bet paši osmaņi, uzrunājot savu valdnieku, lietoja "padišahs" (imperators) vai "pavēlnieks". Imperatora oficiālo titulu veidoja "sultāns" kopā ar "hans" (piemēram, Sultāns Suleimans Hans). Oficiālā uzrunā sultāna bērniem arī bija tituls "sultāns" vai „sultāne”. Piemērs: Princis Sultāns Mehmeds un Sultāne Mihrimaha, Suleimana Lieliskā dēls un meita. Tāpat kā impēriskās princeses, arī dzīvā sultāna māte un galvenā valdošo sultānu favorīte nēsāja šo titulu, piemēram, Sultāne Hafsa, Suleimana māte un pirmā „Sultāne Māte”, un Sultāne Hirrema, Suleimana galvenā favorīte un pirmā „Haseki Sultāne”. Šī titula izmantošanas attīstība atspoguļoja varas maiņu impērijas sieviešu vidū, īpaši starp Sieviešu Sultanātu, tā kā galvenās favorītes stāvoklis 17. gadsimta laikā samazinājās, galvenā favorīte zaudēja titulu "sultāne", kuru aizstāja ar "Kadin" (kundze), nosaukums, kas saistīts ar agrāko "Hatuna". Turpmāk valdošā sultāna māte bija vienīgā persona, kurai nebija imperatora asiņu, un kurai bija tituls "sultāne".

Titula pielietojums

Agrīnajā periodā haseki tituls piederēja sultāna galvenajai favorītei, un tas pārspēja citus titulus un amatus, ar kuriem līdz šim bija pazīstamas ievērojamas sultānu dzīvesbiedres- Hatunas un Kadinas (kundzes). Haseki Sultānei pilī bija svarīga loma, jo viņa bija otrā spēcīgākā sieviete ar  vislielāko statusu imperatora harēmā pēc Sultānes Mātes, un viņas apartamenti parasti bija tuvu sultāna apartamentiem. Gadsimta laikā izmantotā Haseki Sultānes tituls atspoguļoja impērijas konsortu, bijušo verdzeņu, lielo spēku Osmaņu galmā, paaugstinot viņu statusu augstāk nekā Osmaņu princešu un padarot viņas par līdzvērtīgām imperatora konsortiem Eiropā.

Kad Sultānes Mātes amats bija vakants, Haseki varēja ieņemt viņas lomu, piekļūt ievērojamiem ekonomiskiem resursiem, kļūt par impērijas harēma galvu, sultāna padomnieku politiskajos jautājumos un pat ietekmēt ārpolitiku un starptautisko politiku. Tā notika Sultānes Hirremas un Sultānes Kosemas laikmetos.

Hirremai, pirmajai impērijas favorītei, kas kļuva par Haseki, viņas pilnvaru laikā tika piešķirtas vairākas īpašas tiesības, īpaši pēc Suleimana mātes Sultānes Hafsas, pirmās Sultānes Mātes, nāves 1534. gadā. Hirremai ļāva dzemdēt vairāk nekā vienu dēlu, kas bija vecā imperatora harēma principa “viena konkubīne māte - viens dēls” pārkāpums, kurš bija paredzēts, lai novērstu gan mātes ietekmi uz sultānu, gan cīņas par troni asinsbrāļu starpā. 1533. vai 1534. gadā (precīzs datums nav zināms) krāšņā oficiālā ceremonijā Suleimans apprecējās ar Hirremu, padarot viņu par pirmo osmaņu sultānu, kurš apprecējās kopš Orhana Gazi (valdīšanas laiks 1326–1362), un pārkāpjot 200 gadus veco paražu, saskaņā ar kuru sultāni neprecēja savas konkubīnes. Vēlāk Hirrema kļuva par pirmo prinča māti, kas uz mūžu palika Sultāna galmā. Saskaņā ar osmaņu impērijas ģimenes tradīciju sultāna favorītei bija jāpaliek harēmā tikai līdz viņas dēla pilngadībai (apmēram 16 vai 17), pēc tam viņu mātes pavadībā nosūtīja prom no galvaspilsētas, lai pārvaldītu tālu provinci. Hirrema kļuva par Suleimana partneri ne tikai saimniecībā, bet arī valsts lietās. Pateicoties savai inteliģencei, viņa darbojās kā Suleimana galvenā padomniece, un, šķiet, viņai bija ietekme uz ārpolitiku un starptautisko politiku. Hirremas lielā vara liecināja par galvenā imperatora konsorta lomas pieaugumu.

Mātes politiskā loma tradicionāli sākās ar atsevišķas saimniecības izveidošanu viņas dēlam. Viņas publiskās politiskās identitātes noteikšana nozīmēja viņas nošķiršanu no sultāna un viņa saimniecības. Šķiet, ka šāda veida funkcionālā atdalīšanās ir notikusi arī Nurbanai un Safijei, neskatoties uz to, ka viņas nekad nepameta sultāna saimniecību tāpat kā viņu priekšgājēja Hirrema, viņu lomu maiņa, iespējams, sakrita ar viņu dēlu iecelšanu politiskajos amatos.

Lai arī tas kļuva par svarīgu amatu, haseki tituls netika izmantots Murada III dēla Mehmeda III valdīšanas laikā. Haseki neesamību un polikonkubināžas atjaunošanu, iespējams, ietekmēja divi iemesli: Mehmeda pieredze un viņa mātes Safijes spēcīgais raksturs.

Haseki tituls atkal tika izmantots Mehmeda dēla Ahmeda valdīšanas laikā. Ahmeda karjera ļoti līdzinājās Suleimana karjerai. Viņš par savu Haseki izvēlējās savu otro favorīti Kosemu. Lielā ziņā Kosemas karjera bija līdzīga Hirremas karjerai.  Tāpat kā Hirremu, arī Kosemu apvaino tajā, ka viņas rīkojās, lai saglabātu savu, nevis sultāna vai dinastijas varu. Abām dinastijas sievietēm, kas cieta no vēstures vissmagākā sprieduma, bija divas kopīgas iezīmes: Sultānes Mātes prombūtne viņu karjeras lielākajā daļā un neparasti daudz dēlu. Šķiet, ka viņas izpelnījās viņu negodīgo reputāciju, jo bija spējīgas ietekmēt impērijas likteni, dodot priekšroku vienam no saviem dēliem.

Vislielākais Kosemas ieguldījums viņas amatā kā haseki, iespējams, bija nozīmīgas izmaiņas troņa pēctecības likumā: troni mantos sultāna jaunākais brālis, nevis vecākais dēls. Viņa noteikti apzinājās personīgo ieguvumu, kas varētu rasties, pārejot uz vecuma sistēmu, ņemot vērā to, ka viņa vairs nebija Haseki, bet viņai bija dēls, kurš kādu dienu varētu kļūt par sultānu. Pēc Venēcijas vēstnieka teiktā, Kosema "glāba Mustafu no likteņa tikt nogalinātam ar slēpto mērķi glābt viņas pašas dēlu no tāda paša likteņa". Šī jaunā sistēma nozīmēja, ka potenciālajiem valdniekiem pirms kāpšanas tronī bija ilgi jāgaida kafēs(krātiņos), tāpēc dažu sultānu vecums lika visiem prinčiem zaudēt izredzes kļūt par pārvaldniekiem vienai no impērijas provincēm, kas darbojās kā apmācība, lai kļūtu par cienīgu troņmantnieku.

Lejupslīde

Pēc Ahmeda I nāves 1617. gadā Haseki Sultānes tituls zaudēja savu īpašo statusu. Osmanam II bija favorīte ar haseki rangu, taču par viņu var noteikt tikai to, ka viņas vārds bija Aiše. Tāpat kā Osmana gadījumā, par viņa brāļa Murada IV konkubīnēm ir zināms ļoti maz. Privātie naudas reģistri uzrāda vienas haseki, Aišes, klātbūtni līdz Murada septiņpadsmit gadu valdīšanas beigām, kad parādījās otrā haseki. Ibrahimam bija astoņas haseki, no kurām pirmajām trim - Turhanai, Dilašubai un Muazzezai - katrai bija viens dēls.

Vairāk nekā vienas Haseki klātbūtne Muradas un Ibrahima valdīšanas laikā liecināja, ka haseki laikmetam tuvojas beigas. Ar Kosemas spēcīgo personību un ietekmi kā Sultānei Mātei tituls Haseki sultāne, kuru vienlaikus ieņēma astoņas sievietes, zaudēja savu īpašo statusu. Šajā periodā titula nozīme sāka mainīties no "galvenā konsorta" un "vienīgā favorīte" uz kaut ko vispārīgāku, piemēram, "imperatora konsorts", līdzīgi kā iepriekšējais tituls Hatuna.

Tituls haseki sultāne tika izmantots tikai aptuveni gadsimtu līdz 17. gadsimtam. Pēc tam „Kadın” atkal kļuva par imperatora konsorta augstāko pakāpi, to izmantoja ar nosaukumu efendi. Pēdējā sieviete Osmaņu vēsturē, kas izmantoja "Haseki Sultāne" titulu, bija Sultāne Rabia.

Haseki Sultāņu saraksts

Pirmo reizi šis tituls 16. gadsimtā tika izmantots Sultānei Hirremai, kad viņai to piešķīra Suleimans Lieliskais. Viņa bija viņa galvenā favorīte un Selima II māte. Sultāne Hirrema bija precējusies ar sultānu Suleimanu, kļūstot gan par viņa likumīgo sievu, gan par vienu no varenākajām sievietēm Osmaņu impērijā. Pēc tam šo titulu ieguva Sultāne Nurbana, Selima II mīļākā sieva un nākamā sultāna Murada III māte. 1575. gadā, tikko pēc Muradas kāpšanas tronī, Sultāne Safije kļuva par haseki un viņai tika piešķirts augstāks rangs nekā paša sultāna māsām- Sultānei Esmahanai, Sultānei Dževherhanai un Sultānei Šahai.

Leslija Pīrsa norāda, ka Mehmeda III valdīšanas laikā tituls haseki netika izmantots. Tomēr saskaņā ar mūsdienu vēsturnieka Mustafa Selaniki teikto Mehmedam bija haseki, kas bija dēla māte, bet valdīšanas sākumā 1598. gada jūlijā nomira ar mēri. Mehmeda dēls Ahmeds I titulu haseki dāvāja Sultānei Kosemai, viņa mīļākajai sievai un sultānu Murada IV un Ibrahima mātei. Osmanam II bija viena haseki, Sultāne Aiše. Privātie naudas reģistri uzrāda vienas haseki, Aišes, klātbūtni līdz Murada septiņpadsmit gadu valdīšanas beigām, kad parādījās otrā haseki. Bet tomēr haseki turpināja ierindoties augstāk nekā princeses. Ibrahimam bija astoņas haseki; Turhana, Dilašuba, Muazzeza, Aiše, Mahienvera, Šivekara, Sačbagi un Humašaha. Ir zināms, ka Ibrahima dēlam un pēctecim bija viena haseki – Sultāne Emetullaha Rabia Gulnuša. Suleimanam II nebija haseki. Viņa brālim Ahmedam II bija viena haseki Sultāne Rabia.

Vārds	Pārstāja būt imperatora konsorts	Nāve	Sultāns (vīrs)
Sultāne Hirrema	1558. gada 15. aprīlis		Suleimans I
Sultāne Nurbana	1574. gada 15. decembris	1583. gada 7. decembris	Selims II
Sultāne Safije	1595. gada 15. janvāris	1618. gada 10. novembris	Murads III
Sultāne Kosema	1617. gada 22. novembris	1651. gada 3. septembris	Ahmeds I
Sultāne Aiše	1622. gada 10. maijs	pēc 1640. gada	Osmans II
Sultāne Aiše	1640. gada 8. februāris	1680	Murads IV
Sultāne Turhana	1648. gada 12. augusts	1683. gada 4. augusts	Ibrahims I
Sultāne Muazzeza Hatidža	1648. gada 12. augusts	1687
Sultāne Saliha Dilašuba	1648. gada 12. augusts	1689. gada 4. decembris
Sultāne Aiše	1648. gada 12. augusts
Sultāne Mahienvera	1648. gada 12. augusts
Sultāne Sačbagli	1648. gada 12. augusts	1689. gada 4. decembris
Sultāne Šivekara	1648. gada 12. augusts	1688. gada 11. septembris
Sultāne Telli Humašaha	1648. gada 12. augusts	1680. gada 28. aprīlis
Sultāne Emetullaha Rabia Gulnuša	1687. gada 8. novembris	1715. gada 6. novembris	Mehmeds IV
Sultāne Rabia	1695. gada 6. februāris	1712. gada 14. janvāris	Ahmeds II