Pāriet uz saturu

Jesaja Berlins

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par britu filozofu. Par amerikāņu komponistu skatīt rakstu Ērvings Berlins.
Jesaja Berlins
Isaiah Berlin
Jesaja Berlins Oksfordas Universitātē
Jesaja Berlins Oksfordas Universitātē
Personīgā informācija
Dzimis 1909. gada 6. jūnijā
Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1997. gada 5. novembrī (88 gadi)
Oksforda, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Dzīves vieta Oksforda, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Pilsonība Lielbritānija
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne filozofija

Jesaja Berlins (angļu: Sir Isaiah Berlin; 1909. gada 6. jūnijs — 1997. gada 5. novembris) bija Latvijas ebreju izcelsmes Lielbritānijas filozofs un ideju vēsturnieks.

Berlins ir pazīstams kā viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta politiskajiem domātājiem un liberālisma aizstāvjiem. Viņš kļuva slavens ar savām esejām un grāmatām, kurās aplūkotas tādas tēmas kā brīvība, vērtību plurālisms un apgaismības idejas. Viņa pazīstamākie darbi ietver "Divi brīvības koncepti" (1958), kurā viņš ieviesa pozitīvās un negatīvās brīvības jēdzienus, kā arī "Ezis un lapsa" (1953), kurā viņš analizē dažādu domātāju intelektuālo pieeju. Berlina darbi un idejas būtiski ietekmēja politisko filozofiju.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Plāksne pie Jesajas Berlina dzimtās mājas Alberta ielā 2a, Rīgā

Dzimis turīgā Rīgas koktirgotāja Mendeļa Berlina un viņa sievas Marijas ģimenē. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1916. gadā Berlinu ģimene devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, kur 8 gadus vecais Jesaja 1917. gadā piedzīvoja Krievijas revolūciju.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām 1920. gadā Berlinu ģimene atgriezās Rīgā, bet jau 1921. gadā pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Anglijā. Jesaja beidza Svētā Pāvila skolu un ieguva stipendiju Corpus Christi koledžā Oksfordā, kur studēja klasisko literatūru, valodas un filozofiju. Tūlīt pēc koledžas absolvēšanas Berlins kļuva par filozofijas pasniedzēju New College, bet pēc neilga laika izturēja iestājeksāmenus prestižajā All Souls koledžā Oksfordā. Berlins pievērsās ne tikai zinātniskajam darbam, bet arī aktīvi iesaistījās sabiedriskajā un politiskajā valsts dzīvē. 1930. gados gados viņš spēcīgi ietekmējis Oksfordas filozofiskās domas veidošanos, cieši sadarbojoties ar tā laika draugiem un līdzgaitniekiem — filozofiem Alfredu Aijeru un Džonu Ostinu.

Otrā pasaules kara laikā no 1940. līdz 1945. gadam Berlins sagatavoja iknedēļas politiskos preses aprakstus un ziņojumus Britu Informācijas dienestā un Britu vēstniecībā Ņujorkā. 1946. gadā viņš strādāja Apvienotās Karalistes vēsniecībā PSRS, kur sastapās ar izciliem tā laika krievu rakstniekiem un mākslas darbiniekiem, t. sk. Sergeju Eizenšteinu, Borisu Pasternaku, Korneju Čukovski un Annu Ahmatovu. Vēlāk atgriezās Oksfordā, un 1950. gadā tika ievēlēts All Souls koledžas Zinātniskajā biedrībā, kas ļāva pilnībā sevi veltīt vēsturiskiem, politiskiem un literāriem pētījumiem. 1956. gadā apprecējās ar Alīnu Holbani. 1957. gadā viņš kļuva par Oksfordas All Souls augstskolas sociālās un politiskās teorijas profesoru. 1967. gadā Berlins palīdzēja dibināt Oksfordas Volfsona koledžu un kļuva par tās pirmo prezidentu.

Ieguva bruņinieka titulu 1971. gadā.

No 1974. līdz 1978. gadam ieņēma Britu Akadēmijas prezidenta amatu.

Mācība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas revolūcija atstājusi spēcīgu ietekmi uz Jesajas Berlina darbos skartajām tēmām, un liberālisms kļuvis par viņa filozofijas stūrakmeni: sabiedrībai nepieciešama uz kompromisiem balstīta, liberāla iekārta, kas samazina terorisma un totalitārisma iespējamību. Viņa eseja "Divas Brīvības" (Two concepts of Liberty) būtiski ietekmēja liberālās filozofijas virziena attīstību: viņa pozitīvās brīvības un negatīvās brīvības nodalījums ir izejas punkts tālākām teorētiskajām diskusijām par politiskās brīvības nozīmi un vērtību. Tas joprojām ir viens no visvairāk lasītajiem un interpretētajiem liberālās filozofijas tekstiem. Vēlākajos viņa darbos rezonansi radīja ideja par cilvēka iedabas, rīcības, mērķu un vērtību plurālismu. Šī ideja kļuvusi par iedvesmas un pētījumu avotu daudziem citiem filozofiem.

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Angelli, Erasmus un Lippincott balvas par ieguldījumu filozofiskās domas attīstībā,
  • Bruņinieka tituls (Knight Bachelor) (1957),
  • Order of Merit (Britu sadraudzības Izcilības Ordenis) (1971),
  • Jeruzalemes Balva (1979).

Bibliogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Karl Marx: His Life and Environment, Thornton Butterworth, 1939. 4th ed., 1978, Oxford University Press. ISBN 0-19-510326-2.
  • The Hedgehog and the Fox: An Essay on Tolstoy's View of History, Weidenfeld & Nicolson, London, 1953. Phoenix. ISBN 978-0-7538-0867-2.
  • Four Essays on Liberty, Oxford University Press, 1969.
  • Russian Thinkers (co-edited with Aileen Kelly), Hogarth Press, 1978. 2nd ed., Penguin Books. ISBN 978-0-14-144220-4
  • Concepts and Categories: Philosophical Essays, Hogarth Press, 1978. Pimlico. ISBN 0-670-23552-0.
  • Against the Current: Essays in the History of Ideas, Hogarth Press, 1979. Pimlico. ISBN 0-7126-6690-7.
  • Personal Impressions, Hogarth Press, 1980. 2nd ed., 1998, Pimlico. ISBN 0-7126-6601-X.
  • The Crooked Timber of Humanity: Chapters in the History of Ideas, John Murray, 1990. Pimlico. ISBN 0-7126-0616-5.
  • The Sense of Reality: Studies in Ideas and their History, Chatto & Windus, 1996. Pimlico. ISBN 0-7126-7367-9.
  • The Proper Study of Mankind: An Anthology of Essays (co-edited with Roger Hausheer), Chatto & Windus, 1997. Pimlico. ISBN 0-7126-7322-9.
  • The Roots of Romanticism (recorded 1965), Chatto & Windus, 1999. ISBN 0-7126-6544-7.
  • Three Critics of the Enlightenment: Vico, Hamann, Herder, Pimlico, 2000. ISBN 0-7126-6492-0.
  • The Power of Ideas, Chatto & Windus, 2000. Pimlico. ISBN 0-7126-6554-4.
  • Freedom and its Betrayal: Six Enemies of Human Liberty (recorded 1952), Chatto & Windus, 2002. Pimlico. ISBN 0-7126-6842-0 Nepareizs ISBN.
  • Liberty (revised and expanded edition of Four Essays On Liberty), Oxford University Press, 2002. ISBN 0-19-924989-X.
  • The Soviet Mind: Russian Culture under Communism, Brookings Institution Press, 2004. ISBN 0-8157-0904-8.
  • Flourishing: Selected Letters 1928—1946, Chatto & Windus, 2004. ISBN 0-7011-7420-X. (Published as Selected Letters 1928—1946 by Cambridge University Press, 2004. ISBN 0-521-83368-X.)
  • Political Ideas in the Romantic Age: Their Rise and Influence on Modern Thought, Chatto & Windus, 2006. ISBN 0-7011-7909-0. Princeton University Press, 2006. ISBN 978-0-691-12687-6.0. Pimlico, ISBN 978-1-84413-926-2.
  • Unfinished Dialogue, Prometheus, 2006. ISBN 978-1-59102-376-0/1-59102-376-9 (kopā ar Beatu Polanovsku-Siguļsku).

Jesajas Berlina diena Rīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradīciju rīkot ikgadējo Jesajas Berlina dienu Rīgā 2009. gadā aizsāka fonds atvērtai sabiedrībai DOTS sadarbībā ar Jesajas Berlina biedrību, kad notika virkne Berlina simtgadei veltīto pasākumu – lekcijas, diskusijas, debates, mūzika un izstādes. Centrālais notikums ir ikgadējā Jesajas Berlina piemiņai veltītā lekcija, ko iepriekš lasījuši:

  • britu vēsturnieks Timotijs Gartons Ešs (2009.)
  • amerikāņu vēsturniece un žurnāliste Anna Eplbauma (Anne Applebaum, 2010.)
  • holandiešu publicists un vēsturnieks Ians Buruma (2011.)
  • kanādiešu politiķis, publicists un Jesajas Berlina biogrāfs Maikls Ignatjevs (2012.)
  • britu filozofs Džons Grejs (2013.)
  • Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (2014.)
  • Jesajas Berlina darbu redaktors Henrijs Hārdijs (2015.)
  • amerikāņu vēsturnieks, Jeila Universitātes profesors Timotijs Snaiders (Timothy Snyder, 2017.)
  • amerikāņu vēsturnieks, Prinstonas Universitātes profesors Stīvens Kotkins (Stephen Kotkin, 2018.)

Tulkojumi latviešu valodā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jesaja_Berlins&oldid=4135820"