Kanādas hokeja izlase
Kanāda | |
---|---|
Federācija | Hockey Canada |
Vieta rangā | 1. |
Augstākā vieta rangā | 1. (pirmoreiz 2003.) |
Zemākā vieta rangā | 5. (pirmoreiz 2012.) |
Iesauka | Team Canada |
Treneris | Andrē Turinjē |
Ģenerālmenedžeris | Dags Ārmstrongs |
Kapteinis | Konors Makdeivids |
Visvairāk spēļu | Breds Šlēgels (304) |
Visvairāk punktu | Klifs Ronings (156) |
Olimpiskās spēles | |
Dalības reizes | 23 |
Medaļas |
— 9 — 4 — 3 |
Pasaules čempionāts hokejā | |
Dalības reizes | 77 |
Medaļas |
— 28 — 15 — 9 |
Pirmā spēle | |
Kanāda 8—1 Šveice (Lesavanta, Šveice; 1910. gada 10. janvāris) | |
Lielākā uzvara | |
Kanāda 47—0 Dānija (Stokholma, Zviedrija; 1949. gada 12. februāris) | |
Lielākais zaudējums | |
PSRS 11—1 Kanāda (Vīne, Austrija; 1977. gada 24. aprīlis) |
Kanādas hokeja izlase ir komanda, kas pārstāv Kanādu starptautiskajās hokeja spēlēs. Kanādas hokeja izlase izcīnījusi 9 olimpisko spēļu un 26 Pasaules čempionāta zelta medaļas, kā arī četras reizes uzvarējusi Kanādas kausā un divreiz Pasaules kausa izcīņā.
2024. gadā tā atrodas 1. vietā Starptautiskās Hokeja federācijas vīriešu hokeja izlašu rangā[1] un spēlēja 2024. gada Pasaules čempionāta elites divīzijā.
Kanāda ir viena no veiksmīgākajām nacionālajām hokeja izlasēm pasaulē un tā sauktā "Lielā sešinieka" dalībniece, kas ir sešu spēcīgāko vīriešu hokeja valstu neoficiālā grupa kopā ar Krieviju, ASV, Zviedriju un Somiju un Čehiju.[2]
Olimpiskās spēles
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem.
Spēles | Treneris | Kapteinis | Rezultāts |
---|---|---|---|
1920 | Gordons Sigurjonsons | Frenks Fredriksons | Zelts |
1924 | Frenks Renkins | Danks Munro | Zelts |
1928 | Kons Smits | Džons Porters | Zelts |
1932 | Džeks Hjūzs | Viljams Kokbērnss | Zelts |
1936 | Als Pudass | Hermans Marejs | Sudrabs |
1948 | Frenks Bušē | Džordžs Mara | Zelts |
1952 | Lū Holmss | Billijs Deivs | Zelts |
1956 | Bobijs Bauers | Džeks Makenzijs | Bronza |
1960 | Bobijs Bauers | Harijs Sindens | Sudrabs |
1964 | Deivids Bauers | Henks Akervals | 4.vieta |
1968 | Džekijs Makleods | Māršals Džonstons | Bronza |
1980 | Lorns Deiviss Klērs Dreiks Toms Vats |
Rendijs Gregs | 6.vieta |
1984 | Deivs Kings | Deivs Tipets | 4.vieta |
1988 | Deivs Kings | Trents Jonijs | 4.vieta |
1992 | Deivs Kings | Breds Šlēgels | Sudrabs |
1994 | Toms Rennijs | Fabians Džozefs | Sudrabs |
1998 | Marks Kraufords | Ēriks Lindross | 4.vieta |
2002 | Pets Kvins | Mario Lemjē | Zelts |
2006 | Pets Kvins | Džo Sakiks | 7.vieta |
2010 | Maiks Bebkoks | Skots Nīdermaijers | Zelts |
2014 | Maiks Bebkoks | Sidnijs Krosbijs | Zelts |
2018 | Villijs Dežardēns | Kriss Kelijs | Bronza |
2022 | Klods Žuljēns | Ēriks Stāls | 6. vieta |
Piezīme: Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē.
Pasaules čempionāts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem. Pasaules čempionāti netika rīkoti no 1940. līdz 1946. gadam Otrā pasaules kara laikā un ziemas olimpisko spēļu gados 1980., 1984. vai 1988. gadā. 2020. gada turnīrs tika atcelts Covid-19 pandēmijas dēļ.[3]
- 1930 — Zelts
- 1931 — Zelts
- 1933 — Sudrabs
- 1934 — Zelts
- 1935 — Zelts
- 1937 — Zelts
- 1938 — Zelts
- 1939 — Zelts
- 1947 — Nepiedalījās
- 1949 — Sudrabs
- 1950 — Zelts
- 1951 — Zelts
- 1953 — Nepiedalījās
- 1954 — Sudrabs
- 1955 — Zelts
- 1957 — Nepiedalījās
- 1958 — Zelts
- 1959 — Zelts
- 1961 — Zelts
- 1962 — Sudrabs
- 1963 — 4. vieta
- 1965 — 4. vieta
- 1966 — Bronza
- 1967 — Bronza
- 1969 — 4. vieta
- 1970—1976 — Nepiedalījās
- 1977 — 4. vieta
- 1978 — Bronza
- 1979 — 4. vieta
- 1981 — 4. vieta
- 1982 — Bronza
- 1983 — Bronza
- 1985 — Sudrabs
- 1986 — Bronza
- 1987 — 4. vieta
- 1989 — Sudrabs
- 1990 — 4. vieta
- 1991 — Sudrabs
- 1992 — 8. vieta
- 1993 — 4. vieta
- 1994 — Zelts
- 1995 — Bronza
- 1996 — Sudrabs
- 1997 — Zelts
- 1998 — 6. vieta
- 1999 — 4. vieta
- 2000 — 4. vieta
- 2001 — 5. vieta
- 2002 — 6. vieta
- 2003 — Zelts
- 2004 — Zelts
- 2005 — Sudrabs
- 2006 — 4. vieta
- 2007 — Zelts
- 2008 — Sudrabs
- 2009 — Sudrabs
- 2010 — 7. vieta
- 2011 — 5. vieta
- 2012 — 5. vieta
- 2013 — 5. vieta
- 2014 — 5. vieta
- 2015 — Zelts
- 2016 — Zelts
- 2017 — Sudrabs
- 2018 — 4. vieta
- 2019 — Sudrabs
- 2021 — Zelts
- 2022 — Sudrabs[4]
- 2023 — Zelts
- 2024 — 4. vieta[5]
- 2025 —
Komandas sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sastāvs dalībai 2024. gada Pasaules čempionātā hokejā.[6]
Galvenais treneris: Andrē Turinjē
No. | Poz. | Vārds | Garums | Svars | Dzimis | Komanda |
---|---|---|---|---|---|---|
3 | D | Olens Zelvēgers | 1.75 m (5 ft 9 in) | 83 kg (182 lb) | 2003. gada 10. septembrī | Anaheim Ducks |
4 | D | Bouens Bairems | 1.85 m (6 ft 1 in) | 86 kg (190 lb) | 2001. gada 13. jūnijā | Buffalo Sabres |
8 | F | Maikls Bantings | 1.83 m (6 ft 0 in) | 87 kg (192 lb) | 1995. gada 17. septembrī | Pittsburgh Penguins |
13 | F | Brendons Tanevs | 1.83 m (6 ft 0 in) | 86 kg (189 lb) | 1991. gada 31. decembrī | Seattle Kraken |
14 | F | Dilans Ganters | 1.88 m (6 ft 2 in) | 79 kg (175 lb) | 2003. gada 10. aprīlī | Utah |
17 | F | Džeks Makbeins | 1.91 m (6 ft 3 in) | 91 kg (201 lb) | 2000. gada 6. janvārī | Utah |
18 | F | Dosons Mersers | 1.83 m (6 ft 0 in) | 82 kg (180 lb) | 2001. gada 27. oktobrī | New Jersey Devils |
19 | F | Džēreds Makenns | 1.85 m (6 ft 1 in) | 87 kg (191 lb) | 1996. gada 31. maijā | Seattle Kraken |
20 | F | Niks Pols | 1.91 m (6 ft 3 in) | 102 kg (225 lb) | 1995. gada 20. martā | Tampa Bay Lightning |
21 | D | Keidens Gūle | 1.91 m (6 ft 3 in) | 91 kg (201 lb) | 2002. gada 18. janvārī | Montreal Canadiens |
22 | F | Dilans Kozenss | 1.91 m (6 ft 3 in) | 88 kg (195 lb) | 2001. gada 9. februārī | Buffalo Sabres |
24 | D | Džeimijs Oleksiaks | 2.01 m (6 ft 7 in) | 117 kg (257 lb) | 1992. gada 21. decembrī | Seattle Kraken |
25 | D | Ouens Pauers | 1.98 m (6 ft 6 in) | 100 kg (221 lb) | 2002. gada 22. novembrī | Buffalo Sabres |
30 | G | Džoels Hofers | 1.96 m (6 ft 5 in) | 81 kg (179 lb) | 2000. gada 30. jūlijā | St. Louis Blues |
35 | G | Niko Douss | 1.93 m (6 ft 4 in) | 93 kg (205 lb) | 2000. gada 22. decembrī | New Jersey Devils |
38 | F | Brendons Heigels | 1.80 m (5 ft 11 in) | 79 kg (174 lb) | 1998. gada 27. augustā | Tampa Bay Lightning |
50 | G | Džordans Biningtons | 1.88 m (6 ft 2 in) | 78 kg (172 lb) | 1993. gada 11. jūlijā | St. Louis Blues |
55 | D | Koltons Pareiko | 1.98 m (6 ft 6 in) | 103 kg (228 lb) | 1993. gada 12. maijā | St. Louis Blues |
71 | F | Ridlijs Greigs | 1.83 m (6 ft 0 in) | 83 kg (184 lb) | 2002. gada 8. augustā | Ottawa Senators |
78 | D | Deimons Seversons | 1.88 m (6 ft 2 in) | 92 kg (202 lb) | 1994. gada 7. augustā | Columbus Blue Jackets |
80 | F | Pjērs Lūks Dibuā | 1.88 m (6 ft 2 in) | 93 kg (205 lb) | 1998. gada 24. jūnijā | Los Angeles Kings |
88 | F | Endrū Mandžapane | 1.78 m (5 ft 10 in) | 83 kg (184 lb) | 1996. gada 4. aprīlī | Calgary Flames |
91 | F | Džons Tavaress | 1.85 m (6 ft 1 in) | 96 kg (211 lb) | 1990. gada 20. septembrī | Toronto Maple Leafs |
98 | F | Konors Bedārds | 1.78 m (5 ft 10 in) | 84 kg (185 lb) | 2005. gada 17. jūlijā | Chicago Blackhawks |
Spēļu formas attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
1988. gada Olimpisko spēļu forma
-
1994. gada Olimpisko spēļu forma
-
1998. gada Olimpisko spēļu forma
-
1998. gada Pasaules čempionāta forma
-
1999–2001. gadu Pasaules čempionātu formas
-
2008–2014, 2016. gadu Pasaules čempionātu formas
-
2014. gada Olimpisko spēļu forma
-
2014, 2016. gadu Pasaules čempionāta forma
-
2015. gada Pasaules čempionāta jubilejas gadsimta forma
-
2016. gada Pasaules kausa forma
-
2017–pašlaik Pasaules čempionāta forma
-
2018. gada Olimpisko spēļu forma
-
2018. gada Pasaules čempionāta forma
-
2021. gada Pasaules čempionāta forma
-
2022. gada Olimpisko spēļu forma
-
2022. gada Pasaules čempionāta forma
-
2023. gada Pasaules čempionāta forma
Slavenas formas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
1928. gada Olimpisko spēļu forma
-
1936. gada Olimpisko spēļu forma
-
1964–1969. gadu Olimpiādes un pasaules čempionātu formas
-
1980. gada Olimpisko spēļu forma
-
2002–2006. gadu Olimpisko spēļu rezerves formas variants
-
2007. gada pasaules čempionāta forma
-
2010. gada pasaules čempionāta rezerves forma
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «2023 Men's World Ranking» (angļu). IIHF. Skatīts: 2023. gada 30. maijā.
- ↑ https://www.cbc.ca/sports/hockey/nhl/nhl-announces-world-cup-of-hockey-for-2016-1.2930670
- ↑ «IIHF - 2020 IIHF Ice Hockey World Championship cancelled». IIHF International Ice Hockey Federation.
- ↑ «Foto ⟩ Somijas hokejisti Tamperē triumfē pasaules čempionātā». Hokejs 2022. 2022. gada 29. maijs.
- ↑ https://sportacentrs.com/hokejs/pc_2024/26052024-zviedrija_bronzas_cina_atspelejas_un_atst
- ↑ «NATIONAL MEN’S TEAM ROSTER NAMED FOR 2024 IIHF WORLD CHAMPIONSHIP». Hockey Canada. 2024. gada 3. maijs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Kanādu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar hokeju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|