Pāriet uz saturu

Karalienes Elizabetes salas

Vikipēdijas lapa
Karalienes Elizabetes salas
Queen Elizabeth Islands
Karalienes Elizabetes salas
Karalienes Elizabetes salas Kanādā
Karalienes Elizabetes salas (Kanāda)
Karalienes Elizabetes salas
Karalienes Elizabetes salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 78°N 95°W / 78°N 95°W / 78; -95Koordinātas: 78°N 95°W / 78°N 95°W / 78; -95
Arhipelāgs Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Salu skaits 34
Platība 419 061 km²
Augstākais kalns Barbo smaile
2616 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Teritorija Nunavuta
Ziemeļrietumu Teritorijas
Lielākā pilsēta Rezolūta
Demogrāfija
Iedzīvotāji 375
Karalienes Elizabetes salas Vikikrātuvē

Karalienes Elizabetes salas (angļu: Queen Elizabeth Islands) ir Kanādai piederoša mazapdzīvotu salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.[1] Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kikiktālukas reģionam un Ziemeļrietumu Teritoriju Inuvikas reģionam. Salās ir ap 14 % no pasaules ledājiem ārpus Antarktīdas un Grenlandes. Vienīgās pastāvīgi apdzīvotās vietas ir Rezolūta, Grisfjorda un Alerta, kā arī vairākas polārstacijas. Līdz 1953. gadam bija zināmas kā Perija salas vai Perija arhipelāgs; pārdēvētas par godu Elizabetes II kronēšanai.

Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Arhipelāgu veido Elsmīra sala ziemeļaustrumos, Sverdrupa salas ziemeļos un Perija salas dienvidos un rietumos. No Grenlandes ziemeļrietumos tās atdala Neirsa šaurums un Smita šaurums, bet no pārējām Kanādas Arktiskā arhipelāga salām dienvidos — Perija šaurums (Maklūra šaurums, Vikonta Melvila šaurums, Barova šaurums un Lankasteras šaurums). Grupā ietilpst 34 galvenās salas un 2092 nelielas saliņas un klintis. Lielākās salas (vairāk par 5000 km²) ir Elsmīra sala, Devona, Aksela Heiberga sala, Melvila sala, Batērsta sala, Prinča Patrika sala, Elefa Ringnesa sala, Kornvolisa, Amunda Ringnesa sala, Makenzi Kinga sala. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 335. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]