Kvarcs
| Kvarcs | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Klase | Oksīdi un hidroksīdi — oksīdu minerāls, kvarca grupa |
| Štrunca ID | 4/D.01-10 |
| Ķīmiskā formula | Silīcija dioksīds, SiO2 |
| Singonija | Trigonālā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Bezkrāsas (tīrs), paveidi gandrīz visās krāsās |
| Svītras krāsa | Balta |
| Habituss | Seššķautņaina prizma, kas noslēdzas ar seššķautņainu piramīdu |
| Skaldnība | Nav |
| Lūzums | Gliemežnīcas |
| Cietība pēc Mosa skalas | 7, var būt zemāks, ja piejaukumi |
| Spīdums | Stikla |
| Caurspīdīgums | Caurspīdīgs |
| Laušanas koeficients | 1,544—1,553 |
| Pleohroisms | Nav |
| Blīvums | 2,65 g/cm3 |
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem. Tas ietilpst lielākajā daļā iežu — gan magmatiskajos, gan metamorfajos, gan nogulumiežos. Kvarcs ir izturīgs pret dēdēšanu, tāpēc smiltis pārsvarā sastāv no kvarca graudiņiem, jo pārējie mazāk izturīgie minerāli ir noārdījušies. Kvarca kušanas temperatūra ir 1650 (±75) °C.
Latvijā kvarcs ļoti bieži sastopams kā ledāja atnesto iežu sastāvdaļa. Sīki kvarca kristāliņi atrodami arī nelielos tukšumos granītā.
Veidošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kvarcs kristalizējas no skāba sastāva magmas, veidojoties granītam, diorītam, riolītam, dacītam un citiem iežiem. Lielāki kvarca kristāli veidojas ar fluīdu bagātinātās pegmatīta magmās. Nereti pegmatīta dzīslu iekšējā daļa sastāv no tīra kvarca. Hidrotermālajos procesos veidojas kvarca dzīslas, kas var saturēt skaistus dažādu paveidu kvarca kristālus.
Virszemes apstākļos kvarcs ir salīdzinoši noturīgs pret dēdēšanu un bieži uzkrājas kā dominējošais minerāls drupu iežos pludmalēs, upju gultnēs, kāpās.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kvarcu izmanto ļoti daudzās jomās — optikas ražošanā, precīzo aparātu būvē, keramikā, elektrotehnikā, metalurģijā, laboratorijas trauku ražošanai, būvmateriālu rūpniecībā, juvelierizstrādājumu izgatavošanai un citur.
Kvarca paveidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tīrs kvarcs ir dzidrs, caurspīdīgs, bezkrāsains. Tomēr dažādi ķīmiski piemaisījumi un fizikāli procesi dabā veido visdažādākos kvarca paveidus visās krāsās. Daži no pazīstamākajiem kvarca paveidiem:
- Ahāts — daudzkrāsainās, pārsvarā koncentriskās joslās nokrāsots halcedons;
- Ametists — violets;
- Ametrīns — (bolivianīts, amecitrīns, tristīns) neparasta violetā ametista un dzeltenā citrīna kombinācija;
- Aprikotīns — aprikozu krāsas oļi;
- Avanturīns — dzeltens vai brūngansarkans ar vizuļojošu vizlas vai hematīta zvīņu ieslēgumiem (būtībā iezis kvarcīts);
- Basanīts — melna jašma;
- Beta-kvarcs — augstas temperatūras kvarca polimorfs;
- Citrīns — dzeltens;
- Dūmu kvarcs — pelēks, dūmakains;
- Halcedons — slēptkristālisks, bieži šķiedrainas uzbūves puscaurspīdīgs, bezkrāsains, pelēcīgs vai iezilgans. Halcedonu un tā paveidus pieskaita mineraloīdiem;
- Heliotrops — zaļš, sarkani plankumains vai lāsains halcedons;
- Hrizoprāzs — ābolzaļš halcedons;
- Jašma — mikrokristālisks, necaurspīdīgs kvarcs dažādās, nereti košās krāsās;
- Kalnu kristāls — bezkrāsains un absolūti caurspīdīgs kvarcs;
- Kecalitctli — smaragdzaļa, daļēji caurspīdīga jašma no Gvatemalas;
- Koterīts — kvarca kristāli, kurus klāj plāna metāliska kārtiņa — atrodams Īrijā, Korkas grāfistē, Rokforestā;
- Krams — pelēks, brūngans necaurspīdīgs halcedona paveids ar mālu un organisko vielu daļiņu piejaukumu;
- Morions — melns;
- Piena kvarcs — balts, dūmakains;
- Prazems — zaļš, iekrāso aktinolīta ieslēgumi;
- Rožu kvarcs — rožainā krāsā;
- Zilais kvarcs — zils kvarcs, kuru iekrāso citu minerālu piemaisījums.
Pastāv vēl ļoti daudzi, pārsvarā reģionāli kvarca paveidi.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kvarcs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Kvarca dažādo nosaukumu apkopojums un klasifikācija (angliski)
- Alana Guizevita kvarca paveidu kolekcijas fotoattēli
|