Lūpas
Lūpas (latīņu: labia oris) ir cilvēka un daudzu citu dzīvnieku mutes ārējais orgāns. Lūpas ir gremošanas orgānu sistēmas sākums. Lūpas tiek izmantotas arī, lai skūpstītos. Lūpas nodrošina arī cilvēka spēju runāt.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lūpu galveno masu veido mutes gredzenmuskulis (m.orbicularis oris). Lūpām izšķir trīs daļas — ādas, pārejas un gļotādas daļu.
Histoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ādas daļu klāj āda ar matiem. Ādā ir tauku un sviedru dziedzeri, kā arī matu folikuli. To sedz daudzkārtains plakans epitēlijs ar raga slāni.
Pārejas daļa ir lūpas sārtā daļa. To veido daudzkārtains plakans epitēlijs ar pārragošanas pazīmēm, tajā iespiežas saistaudu kārpiņas. Šīs kārpiņas ir labi apasiņotas, tieši kapilāri piešķir lūpām sārto krāsu. Kārpiņās ir arī daudz jušanas receptoru, kā arī Meisnera ķermenīši.
Tāpēc šī zona ir ļoti jutīga pret pieskārieniem un temperatūras svārstībām. Pārejas zonas kārpiņu slāņa irdenajos saistaudos ir labi attīstīts venozais pinums un ir ļoti daudz limfātisko kapilāru. Zem kārpiņu slāņa ir blīvie neregulārie saistaudi. Pārejas daļā nav matu un sviedru dziedzeru, bet ir brīvie tauku dziedzeri, kuru izvadi atveras epitēlija virsmā.
Gļotādas daļu sedz daudzkārtains plakans nepārragots epitēlijs, kaut gan atsevišķos virsējas kārtas epiteliocītos ir sastopamas keratohialīna granulas. Caur lūpas gļotādas saistaudiem iet mazo jaukto siekalu dziedzeru izvadi. Atroda arī daudz nervgaļu un nervu šķiedru kūlīšu.[1][2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ross, Michael. Histology a text and atlas (5th ed.). Wojciech Pawlina. p. 617
- ↑ Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. ISBN 9984-770-42-7.
 | Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||