Pāriet uz saturu

Laikraksts

Vikipēdijas lapa
Tan impērijas valsts avīze (VII gs.)
Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā

Laikraksts jeb avīze (no itāļu: aviso — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu. Mūsdienās pieder privātuzņēmumam vai ir valsts īpašums, kur peļņa tiek gūta no laikraksta tirdzniecības un tajā izvietotajām reklāmām.

Senajā Romā I gs.p.m.ē. bija pat veseli trīs aktuālo ziņu izdevumi, kurus izplatīja, ar roku pārrakstot un skaļi nolasot publiskās vietās: Acta Diurna (ziņas no impērijas provincēm), Acta Senatus (jaunākās izmaiņas likumdošanā, fragmenti no veiksmīgākajām senatoru runām) un Acta Publica (finanšu ziņas, jaunākais nodokļu likumdošanā, ekonomikā). XIV-XVI gs. Itālijas pilsētrepublikās (Venēcijā, Dženovā u.c.) regulāri tika publicētas finanšu ziņas par jaunumiem tirgū, preču cenu svārstībām utt. Ar šīs informācijas pavairošanu nodarbojās t.s. "jaunumu pārrakstītāji" (it. scrittori d'avisi, novellanti, gazettanti).

Pirmais drukātais izdevums, ko varam uzskatīt par mūsdienu avīzes prototipu (drukāts masu tirāžā, ar vienu nosaukumu, izdots un izplatīts strikti pēc grafika), bija VI gs. Senajā Ķīnā, Tan dinastijas laikā uz zīda drukātais un centralizēti izplatītais "valdības vēstnesis" (t.s. 开元杂报 - Kaiyuan Za Bao) ar jaunākajām ziņām par izmaiņām likumdošanā, nodokļos, valsts eksāmenu kārtībā utt.

Eiropā ziņu lapu pavairošanai izmantot Gūtenberga jaunapgūtās augstspieduma drukas tehniku sāka XV gs. beigās. Par drukātās avīzes sākumu tiek uzskatītas16. gs. beigas, kad ziņu lapas ieguva jau visai mūsdienīgu izskatu un sāka iznākt regulāri ar vienu nosaukumu.

Tā kā pašu senāko avīžu eksemplāri nav saglabājušies, par vecākajām tiek uzskatītas 1609. gadā Strasbūrā un Augsburgā izdotās avīzes. Titullapa bija grezna, vinjetēm rotāta, ar paskaidrojumu: "Relation - visu nozīmīgu un svarīgu notikumu apraksts, kas laiku pa laikam ir notikuši Augš- un Lejasvācijā, Francijā, Itālijā, Skotijā un Anglijā, Spānijā, ... un citās vietās šajā 1609. gadā..." Saturs bija bezkaislīgs un sausi informatīvs, jo pamatuzdevums bija visai nelielajā formātā ievietot pēc iespējas vairāk informācijas.

Livonijā jau 16. gs. tiek izdotas dažādu veidu ziņu lapas, taču pirmās ziņas par regulāras avīzes iznākšanu attiecas uz 1632. gadu, kad ir informācija par to, ka G. Šrēders vienojies ar Tērbatas universitātes grāmatu spiestuves pārzini J. Bekeru par avīžu (avisen) iespiešanu 500 eksemplāros. Taču, tā kā periodisko izdevumu vecumu mēra nevis pēc ziņām, ka tāds bijis, bet pēc senākā saglabātā eksemplāra datējuma, tad par pirmo avīzi Rīgā uzskata 1686. gadā iznākušo Rigishe Novellen (avīze iznākusi jau kopš 1681. gada, taču saglabājies numurs ir tikai no 1686. gada). Pirmā avīze latviešu valodā ir Latviešu Avīzes, kas sāk iznākt Jelgavā 1822. gadā (līdz 1915. gadam).

PSRS visas avīzes bija valsts vai valsts struktūru (partijas, nozaru ministriju, vietējās pārvaldes u.tml.) īpašums. Ar 1990. gada 30. maija Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu Latvijas Republikas Ministru padomei tika uzdots likumā noteiktajā kārtībā pārņemt valsts īpašumā LPSR laikrakstu un žurnālu izdevniecību. Ministru padomes 10. jūlija lēmumā Nr.57 atzīts par nepieciešamu pašām laikrakstu un žurnālu redakcijām piešķirt juridiskas personas statusu.[1] 1991. gadā tika nolemts, ka visiem preses izdevumiem bija jāpārreģistrējas[2], bet pēc tam, privatizējot, tika dibināti komercuzņēmumi, kas pārņēma attiecīgo preses izdevumu vēsturiskos nosaukumus.

Avīzes Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas laikraksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nedēļas laikraksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģionālie laikraksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu trimdas laikraksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • "Laiks" (ASV)
  • "Brīvā Latvija" (Rietumeiropa)
  • "Latvija Amerikā" (Kanāda)
  • Avotiņa A. Avīzes. // Iespiedgrafika., Nr.2(6), 1999.
  • Taube M. Rīgas pirmie laikraksti kā kultūrvēstures avots. // Grāmatas un to krātuves. - Rīga, 1966.
  • Vita Zelče. Latviešu avīžniecība: Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822—1865. — Zinātne: Rīga, 2009. 488 lpp.
  • Brook, Timothy. The Confusions of Pleasure: Commerce and Culture in Ming China. - Berkeley: University of California Press. 1998, ISBN 0-520-22154-0

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]