Latvijas baltkrievi
.svg) | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 54 645 (2024) | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Rīga, Pierīga un Latgale | |
| Valodas | |
| krievu, baltkrievu, latviešu | |
| Reliģijas | |
| katoļticība, pareizticība, ateisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| ukraiņi, poļi, krievi, rusīni | |
Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem. 2024. gadā Latvijā dzīvoja 54 645 baltkrievi. Aptauju un tautas skaitīšanu dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas baltkrievu nesarunājas baltkrievu valodā.[1]
Salīdzinājumā ar citām minoritātēm, oficiālais baltkrievu skaits Latvijā dažādos laikos ļoti krasi mainījās (1897. — 80 tūkstoši, 1935. — 27 tūkstoši, 1989. — 120 tūkstoši, 2012. — 76 tūkstoši), jo dažādos periodos viņi tika pieskaitīti gan krieviem, gan poļiem, gan latviešiem.
Latvijā baltkrievu vidū ir plaši izplatītas arī starpetniskās laulības, līdz ar to baltkrievu izcelsmes iedzīvotāju skaits ir daudz lielāks nekā nominālais.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltkrievu izcelsme notika slāvu un baltu etnisko kultūru sintēzes rezultātā. Vecbaltkrievu valoda ap 5. gadsimtu atdalījusies no kopīgā slāvu valodu zara un tāpat, kā tas notika ar citām slāvu valodām – ukraiņu, poļu u.c., sākusi savu attīstību. Latvijas baltkrievu vēsture ciešāk saistīta ar Latgales vēsturi. No aizvēsturiskiem laikiem krivičus un letgaļus apvienoja Daugava, kas bija kopīgais satiksmes un tirdzniecības ceļš. Baltkrievu ieceļošana Latvijā sākās pēc Livonijas ordeņa valsts likvidēšanas 1562. gadā, kad izzuda politiskā robeža starp baltkrievu apdzīvoto Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Žečpospolitas teritoriju un Latgali. Lietuvas Lielkņazistes laikos oficiālā valsts valoda bija vecbaltkrievu, un šī loma saglabājusies līdz 17. gadsimtam, kad to nomainīja poļu valoda. Lietuvas Lielkņazistes laiks bija labvēlīgs vecbaltkrievu valodas un kultūras attīstībā. 19. gadsimtā notika baltkrievu atmoda, kad parādījušies tādi baltkrievu autori, kā Janka Kupala, Maksims Bogdanovičš, Jakubs Kolass. Atmoda iespaidoja arī Latvijas baltkrievus, daudzi no kuriem brauca izglītoties uz Polocku, Vitebsku, lai vēlāk atgrieztos Latvijā un izglītot citus. Tikai tajā laikā notika reāls darbs, lai veicinātu nacionālo identitāti. Migrāciju pastiprināja dzimtbūšanas atcelšana Krievijā un liels pieprasījums pēc darbaspēka Rīgā 19. gadsimta beigās.
Latvijas neatkarības gadi pēc Pirmā pasaules kara baltkrieviem bija ļoti labvēlīgi, jo Latvijas baltkrieviem piešķīra mazākumtautības statusu. Baltkrievu inteliģence tikusi pie valsts finansējuma, nodibināja kultūras un izglītības biedrību „Tēvija” („Бацькаўшчына”) un atvēra vairāk nekā 50 baltkrievu skolu, kā arī ģimnāzijas. Šajā laikā publicēja preses izdevumus baltkrievu valodā, nodibināja baltkrievu biedrības, teātris. Šajā laika periodā baltkrievi sāka rūpēties par savas valodas aizsardzību un attīstību.
1934. gadā baltkrievu skolas likvidēja, sākās Latgales latviskošana. Dažas skolas no jauna tika atvērtas vācu okupācijas laikā, lai 1944. gadā tās atkal slēgtu. 20. gadsimta 50.—80. gados notika ievērojami liels baltkrievu migrācijas vilnis Latvijā, un tas jau bija saistīts ar padomju totalitārā režīma laiku.
Skaits
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Deklarētā tautība | 1989 | 2000 | 2011 | 2021 | 2024 |
|---|---|---|---|---|---|
| baltkrievi | 119 702 | 97 150 | 73 781 | 58 632 | 54 645 |
Baltkrievu skaitam Latvijā ir tendence samazināties, tomēr baltkrievu kopiena Latvijā ir trešā lielākā mazākumtautību kopiena Latvijā:
Baltkrievu integrācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Valoda un kultūra
Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem savās mājās lielākā daļa (79,7 %) baltkrievu pārsvarā runā krieviski, 9,3 % baltkrievu runā latviski, bet baltkrievu valodu ir norādījuši tikai 0,6 % baltkrievu. 10,2 % baltkrievu tautas skaitīšanā nav norādījuši sevis pārsvarā lietoto valodu.[3] Latvijā ir tikai viena baltkrievu pamatskola, kuras mērķis ir palīdzēt baltkrievu bērniem saglabāt savu valodu un kultūru, integrēties Latvijas sabiedrībā. Skola diemžēl nevar piedāvāt vidusskolas izglītību. Nenoliedzami, iespēja izglītoties savā dzimtajā valodā ir labākā no iespējām. Baltkrievu biedrības dara visu iespējamo, lai saglabātu savu identitāti, popularizē tautas dziesmu tradīciju, valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu starp Latvijā dzīvojošiem baltkrieviem, kā arī veicina sabiedrības integrāciju un starptautisko sadarbību.
Darbojas kopiena "Belaja Rusj", Liepājas baltkrievu kopiena "Mara", Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības "Svitanak", "Spadčina", "Prameņ" un baltkrievu tautas dziesmu ansamblis. Kopienu darbības mērķi ir veicināt baltkrievu valodas, kultūras saglabāšanu un attīstību. Visas baltkrievu organizācijas Latvijā saglabā sakarus ar Baltkrieviju, ar savu etnisko dzimteni.
2011. gadā Latvijas Baltkrievu savienība ar Rīgas domes, Baltkrievijas vēstniecības, Liepājas Metalurga un Iļģuciema atbalstu izdeva pirmo latviešu-baltkrievu, baltkrievu–latviešu vārdnīcu, ko bija sākusi veidot valodniece Mirdza Ābola, taču pēc viņas nāves pabeidza un iespiešanai sagatavoja Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta līdzstrādnieka filoloģijas zinātņu kandidāta Ivana Lučica-Fedoreca vadībā.[4][5]
Pēc protestiem Baltkrievijā (2020–2021) uz Latviju pārcēlās daudzi Baltkrievijas opozīcijas pārstāvji, IT speciālisti un uzņēmēji.[6] Tika dibināta baltkrievu biedrība “Supolka”.
Baltismi baltkrievu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baltkrievi ir ļoti ietekmējusies no baltu tautām (latviešu, lietuviešu) dažādu vēstures kontaktu periodos. To pierādījumi atrodami gan antropoloģijā, gan valodas materiālos. Baltkrievu valoda ir mantojusi tā saucamos baltismus, kas izpaužas, piemēram, vietvārdos, hidronīmos, kā arī baltkrievu uzvārdos. Jāpiebilst, ka baltismi baltkrievu valodā vēl joprojām nav pietiekami izpētīti (baltkrievu valodā var atrast gan vecos baltismus, gan jaunākos, jau mūsdienu kontaktu rezultātus). Neskatoties uz ciešiem un ilgstošiem kontaktiem, šīs valodas nesaplūda vienā. Baltu un slāvu kontakti turpinās jau vairākus gadsimtus, un šajā laikā ne vienu reizi vien mainījās arī šo tautu vēsturiskie un socioloģiskie apstākļi, mainījās valsts valodas, kādēļ baltkrievu valoda netika pienācīgi sargāta.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Baltkrievu saknes un integrācija Latvijā Vjačka Celešs, 24.02.2004.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.
- ↑ «PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU TAUTĪBU SADALĪJUMS PA STATISTISKAJIEM REĢIONIEM, REPUBLIKAS PILSĒTĀM UN NOVADIEM PĒC MĀJĀS PĀRSVARĀ LIETOTĀS VALODAS 2011.GADA 1.MARTĀ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 24. decembrī.
- ↑ Juris Paiders (2011. gada 7. janvāris). Apgūt baltkrievu valodu bez starpniekvalodām. Neatkarīgā Rīta Avīze. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
- ↑ Prezentē pirmo latviešu – baltkrievu vārdnīcu. Diena. 2011. gada 4. maijs. Atjaunināts: 2016. gada 1. septembrī.
- ↑ «Проживающий в Латвии белорусский оппозиционер пообещал 11 млн евро за арест Лукашенко». rus.lsm.lv (krievu). Skatīts: 2023-03-12.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Apine I. Baltkrievi Latvijā. – Rīga, 1995.
- Sedovs V. Balti senatnē. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2004.
- Беларуска-латышскі, латышска-беларускі слоўнік. Mirdza Ābola, 2010. gads
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izdota pirmā Latviešu – baltkrievu vārdnīca
- Izdota pirmā Latviešu – baltkrievu vārdnīca - Video
- Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība Svitanak
- Baltkrievu Latvijas diasporas vietne "Supolka"
| ||||||
