Mīlgrāvis (kanāls)
Izskats
- Šis raksts ir par kanālu Rīgā. Par citām jēdziena Mīlgrāvis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mīlgrāvis | |
---|---|
Izteka | Ķīšezers 57°2′4″N 24°8′5″E / 57.03444°N 24.13472°E |
Ieteka | Sarkandaugava 57°1′25″N 24°6′50″E / 57.02361°N 24.11389°EKoordinātas: 57°1′25″N 24°6′50″E / 57.02361°N 24.11389°E |
Caurteces valstis | Latvija |
Garums | 1,6 km |
Iztekas augstums | 0 m |
Ietekas augstums | 0 m |
Kritums | 0 m |
Mīlgrāvis Vikikrātuvē |
Mīlgrāvis ir Ķīšezera notece uz Daugavu. Mīlgrāvi (no vācu: Mühlen Graben — ‘dzirnavu grāvis’) 13. gadsimtā izraka Daugavgrīvas klostera mūki. Kopš 19. gadsimta stipri padziļināts un paplašināts kuģniecībai un doku izveidošanai. Kanāla kopējais garums ir 1,6 km, platums — ap 200 m, dziļums — līdz 9 m.[1] Kanāla dienvidu krastā atrodas Jaunmīlgrāvis, ziemeļu — Vecmīlgrāvis. Mīlgrāvi šķērso divi tilti: autotransporta tilts (savieno Mīlgrāvja ielu un Jaunciema gatvi) un dzelzceļa tilts (dzelzceļa līnija Rīga—Skulte).
-
Mīlgrāvja osta ar Mīlgrāvja dzelzceļa atzaru (pirms 1900)
-
Mīlgrāvja dienvidu krasts (ap 1940)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.