MAVEN
| MAVEN | |
 MAVEN mākslinieka skatījumā | |
| KA veids | Marsa zonde |
| Operators | NASA,  ASV |
| Izgatavotāji | Lockheed Martin, ASV |
| Starts | 18.11.2013. 18:28 UTC |
| Starta vieta | Kanaverala LC-41 ASV |
| Nesējraķete | Atlas V/401, ASV |
| NSSDC ID | 2013-063A |
| SCN | 39378 |
| Tīmekļa vietne | https://science.nasa.gov/mission/maven/ |
| Enerģija | saules baterijas 1135 W |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Marss |
| Periods | 35 stundas |
| Orbītā ieiešanas datums | 22.09.2014. |
MAVEN (Mars Atmosphere and Volatile EvolutioN) ir ASV starpplanētu zonde Marsa atmosfēras izpētei. Palaista 2013. gada novembrī. Marss sasniegts 2014. gada septembrī.
Misijas galvenais mērķis ir noskaidrot, kā izzūd Marsa atmosfēra un ūdens.
Projektu vada NASA Godarda Kosmosa lidojumu centrs, bet misijas galvenais pētnieks ir Bruce Jakosky no Bolderas Kolorado universitātes Atmosfēras un kosmosa fizikas laboratorijas. Kosmiskais aparāts ir Mars Scout Program turpinājums. Projekta izmaksas ir 671 miljoni USD.[1]
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Lockheed Martin. Tam pamatā ņemta Mars Reconnaissance Orbiter un 2001 Mars Odyssey konstrukcija un sistēmas. Tā korpuss ir 2,3 × 2,3 × 2 m, pie kura pievienoti saules bateriju paneļi ar magnetometriem abos galos.
Zondes sausmasa ir 809 kg, un starta brīdī tajā bija uzpildīti 2454 kg degvielas un oksidētāja.
Mars Orbiter Mission uzstādīti zinātniskie instrumenti ar masu 65 kg. Tie apvienoti trīs paketēs:
- daļiņu un laika pakete (Particles and Field):
- Solar Wind Electron Analyzer (SWEA) — mēra saules vēju un jonosfēras elektronus;
- Solar Wind Ion Analyzer (SWIA) — mēra saules vēja un magnetoapvalka jonu blīvumu un ātrumu;
- SupraThermal And Thermal Ion Composition (STATIC) — mēra karstos un mērenas enerģijas jonus;
- Solar Energetic Particle (SEP) — nosaka Saules enerģētiskās daļiņas augšējā atmosfērā;
- Langmuir Probe and Waves (LPW) — nosaka jonosfēras īpašības un izplūstošo jonu viļņu uzkaršanu un Saules ekstrēmi ultravioletā starojuma ietekmi uz atmosfēru;
- Magnetometer (MAG) — magnetometrs, kas mēra saules vēju un jonosfēras magnētisko lauku;
- tālizpetas pakete (Remote Sensing):
- Imaging Ultraviolet Spectrometer (IUVS) — mēra augšējās atmosfēras un jonosfēras globālās īpašības;
- Neutral Gas and Ion Mass Spectrometer (NGIMS, neitrālās gāzes un jonu masas spektrometrs)
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]MAVEN tika palaists 2013. gada 18. novembrī 18:28 UTC ar nesējraķeti Atlas V/401 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma LC-41. Zonde no augšējās pakāpes Centaur atdalījās 19:20:42 UTC un iegāja trajektorijā uz Marsu.
Marsa orbītu zonde sasniedza 2014. gada 22. septembrī. Dzinēji tika iedarbināti 01:50 UTC un darbojās 33 minūtes, iejot planētas orbītā.
2015. gada 19. februārī veikts manevrs, "iegremdējoties" atmosfērā līdz 150 km no planētas virsmas, lai varētu veikt precīzākus atmosfēras mērījumus.[2] Pavisam paredzēti pieci šādi manevri.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mars atmospheric probe blasts off aboard Atlas 5 STEPHEN CLARK SPACEFLIGHT NOW, 2013-11-18 (angliski)
- ↑ MAVEN Completes First Deep Dip Campaign University of Colorado, 2015-02-19
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: MAVEN |
- MAVEN Arhivēts 2019. gada 26. februārī, Wayback Machine vietnē. NASA
- MAVEN University of Colorado