Makoto Kobajaši
| ||||||||||||
|
Makoto Kobajaši (japāņu: 小林 誠, dzimis 1944. gada 7. aprīlī) ir Japānas fiziķis, pazīstams ar ieguldījumu elementārdaļiņu fizikas teorijā, ar darbu pie lādiņa konjugācijas paritātes simetrijas pārkāpumiem (CP pārkāpumiem). 2008. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par lauztās simetrijas izcelšanās atklāšanu, kas nosaka vismaz trīs kvarku ģimeņu esamību dabā.[1] Nobela prēmiju saņēma vienlaikus ar diviem citiem japāņu fiziķiem — Joičiro Nambu un Tošihidi Maskavu.
Agrīnais dzīves posms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Makoto Kobajaši dzimis Nagojā, Japānā 1944. gadā. Kad viņam bija divi gadi, nomira Kobajaši tēvs. Kobajaši ģimenes māju iznīcināja Nagojas bombardēšanā, tāpēc viņi apmetās mātes ģimenes mājā. Tur dzīvoja arī viens no Makoto brālēniem Tosiki Kaifu (vēlākais Japānas 51. premjerministrs). Viņa otrs brālēns bija astronoms Norio Kaifu.[2]
Kobajaši absolvēja Nagojas Universitātes Zinātņu skolu 1967. gadā un ieguva zinātņu doktora grādu Nagojas Universitātes Zinātņu augstskolā 1972. gadā.[3]
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc doktora pētījuma pabeigšanas Nagojas universitātē 1972. gadā, Kobajaši strādāja par zinātnisko līdzstrādnieku elementārdaļiņu fizikas jomā Kioto Universitātē. Kopā ar savu kolēģi Tošihidi Maskavu viņš strādāja, lai izskaidrotu lādiņa konjugācijas paritātes simetrijas pārkāpuma (CP pārkāpumus) elementārdaļiņu fizikas standartmodelī. Kobajaši un Maskavas teorija paredzēja, ka pastāv vismaz trīs kvarku paaudzes, un šī teorija eksperimentāli apstiprinājās četrus gadus vēlāk, atklājot B kvarku.
Kobajaši un Maskavas darbs CP Violation in the Renormalizable Theory of Weak Interaction,[4] kas publicēts 1973. gadā, pēc 2010. gada datiem bija ceturtais visu laiku visvairāk citētais augstas enerģijas fizikas darbs.[5] Šī darba rezultāts bija Kabibbo-Kobajaši-Maskavas matrica, kas nosaka kvarku sajaukšanas parametrus. Kobajaši un Maskava par šo darbu kopīgi saņēma pusi no 2008. gada Nobela prēmijas fizikā, bet otru pusi saņēma Joičiro Nambu.[1]
Atzīstot trīs Nobela prēmijas laureātu ieguldījumu, 2015. gadā Cukubas pilsētas centrālajā parkā tika uzstādītas Sinitiro Tomonagas, Leo Esaki un Makoto Kobajaši bronzas statujas.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1979 — Nisinas piemiņas balva
- 1985 — Sakurai balva
- 1995 — Asahi balva
- 2001 — Kultūras nopelnu balva
- 2007 — Eiropas Fizikas biedrības balva Augstas enerģijas un elementārdaļiņu fizikas jomā
- 2008 — Nobela prēmija fizikā
- 2008 — Japānas Kultūras ordenis (apbalvošanas ceremonija norisinājās Tokijas Imperatora pilī)
- 2010 — Japānas akadēmijas loceklis
Personīgā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kobajaši dzimis un izglītību ieguvis Nagojā. Viņš apprecējās 1975. gadā ar Satiko Enomoto. Ģimenē 1977. gadā piedzima dēls Junitiro, kas vēlāk ieguvis maģistra grādu pilsētplānošanā. Pēc pirmās sievas nāves Kobajaši 1990. gadā apprecējās otrreiz ar Emiko Nakajamu, viņiem piedzima meita Juka.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «The Nobel Prize in Physics 2008». Nobel Foundation. Skatīts: 2022-12-10.
- ↑ «Makoto Kobayashi - Biographical». Nobel Foundation.
- ↑ «Makoto Kobayashi». Nagoya University.
- ↑ M. Kobayashi, T. Maskawa (1973). "CP-Violation in the Renormalizable Theory of Weak Interaction". Progress of Theoretical Physics 49 (2): 652–657. Bibcode 1973PThPh..49..652K. doi:10.1143/PTP.49.652.
- ↑ «Top Cited Articles of All Time (2010 edition)». SPIRES database. Skatīts: 2014-06-21.
- ↑ «Makoto Kobayashi - Biographical». Nobel Foundation.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Makoto Kobajaši.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Makoto Kobajaši biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Albērs Fērs Peters Grīnbergs |
Nobela prēmija fizikā 2008. kopā ar Joičiro Nambu un Tošihidi Maskavu |
Pēctecis: Čārlzs Kao Vilards Boils Džordžs Smits |
|