Mariner 9
| Mariner 9 | |||||
 | |||||
| KA veids | starpplanētu zonde | ||||
| Operators | NASA,  ASV | ||||
| Izgatavotāji | JPL, ASV | ||||
| Starts | 30.05.1971. 22:23:04 UTC | ||||
| Starta vieta | Kanaverala LC-36B ASV | ||||
| Nesējraķete | Atlas Centaur-SLV-3C | ||||
| Aktivitātes beigas | 27.10.1972. | ||||
| Darbības ilgums | 1 gads, 4 mēneši, 27 dienas | ||||
| NSSDC ID | 1971-051A | ||||
| SCN | 05261 | ||||
| Masa | 997,9 kg | ||||
| Enerģija | 500 W | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Marss | ||||
| Slīpums | 64,4 | ||||
| Periods | 719 minūtes | ||||
| Apoapsīda | 16 860 | ||||
| Periapsīda | 1 650 | ||||
| Orbītā ieiešanas datums | 14.11.1971. 00:42:00 UTC | ||||
| Programma Mariner | |||||
| |||||
Mariner 9 bija paredzēts, kā Mariner 8 pārinieks, taču Mariner 8 starts neizdevās. Mariner 9 startēja 1971. gada 30. maijā un 13 minūtes pēc starta aparāts jau bija atdalījies no trešās raķešpakāpes un ievadīts orbītā uz Marsu. Pēc 167 dienām, 1971. gada 14. novembrī, Mariner 9 iegāja orbītā ap Marsu, tā kļūstot par pirmo aparātu pasaules vēsturē, kas veiksmīgi iegājis orbītā ap kādu citu planētu.
Mērķis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mariner 9 tika izstrādās ar mērķi turpināt Marsa atmsofēras pētījumus, kurus iesāka Mariner 6 un Mariner 7, kā arī kartēt vismaz 70% no planētas virsmas, kā arī pētīt abus Marsa pavadoņus. Uz aparāta tika uzstādīts arī infrasarkano staru radiometrs ar mērķi novērot iespējamo planētas vulkānismu.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mariner 9 apriņķoja Marsu reizi 12 stundās un regulāri nodibināja sakarus ar Goldstounas tālo sakaru antenu. Marsa virsmas fotografēšanu iztraucēja Marsa putekļu vētra, kas bija sākusies jau 1971. gada 22. septembrī – putekļu vētra izvērtās tik liela, ka vēsturē iegāja kā milzīgākā cilvēku novērotā Marsa putekļu vētra. Vētra bija tik liela, ka Mariner 9 nespēja izšķirt virsmas detaļas, izņemot augstāko kalnu – Olimpa un Tharsis vulkānu virsotnes. Vētra beidzās decembra sākumā un aparāts varēja sākt Marsa virsmas kartografēšanu. Mariner 9 ievāca datus par Marsa virsmas uzbūvi un sastāvu, kā arī pētīja dinamisko Marsa atmosfēru. Pirmo reizi tika nofotografēti Marsa pavadoņi Foboss un Deimoss, polārās cepures un Marinera ieleja. "Mariner 9" ieguva 7329 attēlus, kuri aptvēra 85 % Marsa virsmas.
Aparāts darbojās līdz 1972. gada 27. oktobrim, kad beidzās aparāta orientācijai nepieciešamie slāpekļa gāzes krājumi. Mariner 9 visdrīzāk vēl aizvien riņķo ap planētu, bet 2022. gadā tam būtu jāsadeg Marsa atmosfēras augstākajos slāņos.
 | Šis ar kosmonautiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |