Miegs
Miegs ir nervu sistēmas izraisīts dabīgs stāvoklis, kad organisms atpūšas, atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves. Tas ir gandrīz visiem zīdītājiem un putniem, kā arī tas ir novērots dažiem rāpuļiem, abiniekiem un pat zivīm. Cilvēkiem un vairumam citu dzīvnieku miegs nāk naktī. Pa dienu viņi ir nomodā. Ir arī nakts dzīvnieki, kuri guļ pa dienu, bet aktīvi kļūst tieši naktīs.
Miega raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miegam raksturīga pazemināta fiziska aktivitāte un apkārtējās pasaules uztvere. Nakts cilvēkiem ir ļoti svarīga. Guļot uzkrājas rezerves un smadzenes turpina apstrādāt un sakārtot dienas laikā apgūto un piedzīvoto, lai mēs varētu to izmantot nākotnē. Miegs nav statisks, tā ilgums un process cilvēka dzīves gaitā mainās. Dzīves sākumā nepieciešams vairāk miega nekā pieaugušiem cilvēkiem. Vecākiem cilvēkiem diennakts ritms var būt izjucis, miegs ir saraustīts, viņi sliktāk izguļas. Par miega problēmām vairāk sūdzas sievietes,[nepieciešama atsauce] bet uz vecumu par to vairāk sāk runāt vīrieši. Pašpārliecināti cilvēki guļ mierīgi, gandrīz nekustīgi,[nepieciešama atsauce] un šo cilvēku miegs ir dziļš, tāpēc nav ilgstošs. Cilvēki, kas nav pārliecināti par sevi, mokās ar šaubām par visu, guļ nemierīgi, bieži miegā kustas un pamostas.[nepieciešama atsauce] Nepieciešamais miega ilgums katram indivīdam ir atšķirīgs. Pieauguša cilvēka miega ilgums vidēji ir 7 stundas.[1] Aptuveni pēc 10 dienām, ja cilvēks nav gulējis, iestājas nāve.[nepieciešama atsauce] Cilvēka organismā procesi notiek diezgan vienmērīgi, ierastajā ritmā, ja cilvēks nav gulējis 2-3 dienas. Ar laiku miega traucējumi noved pie agresivitātes, pat halucinācijām. Aptuveni 20-28 stundu ciklu sauc par bioloģisko diennakts ritmu. To var viegli izjaukt laika zonu šķērsošana, darba maiņu strādāšana.
Miega fāzes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir divu veidu miega fāzes. Cilvēks aptuveni 80% no laika, ko pavada miega stāvoklī, atrodas dziļā miegā jeb precīzāk miegā bez ātrajām acu kustībām (NREM), bet atlikušo laiku sekla miega fāzē jeb miegā ar ātrajām acu kustībām (REM). Abi miega veidi kopā veido vienu miega ciklu. Šādi cikli miega laikā var būt vidēji no 3 līdz 5 reizēm, ja kāds no cikliem tiek iztraucēts, tad nākamreiz, kad cilvēks gulēs, šis cikls pagarināsies, lai kompensētu iztraucēto.
Sapņošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miega laikā nereti sapņo. Sapņus veido apziņas radīti nekontrolēti vizuāli attēli, kuru uztver kā noteiktu notikumu, sižetu. Tie ir saistīti ar gulētāja emocionālo stāvokli nomoda laikā. Ja emocionālais stāvoklis dienas gaitā ir bijis negatīvs, piemēram, bijis satraukts, nelaimīgs, tad tas atspoguļojas arī sapņos, piemēram, radot murgus. Sapņošana notiek seklā miega laikā (REM fāzē), taču pētījumi liecina tie nav saistīti viens ar otru, katram no tiem (sapņošanai un seklajam miegam) ir atsevišķas ierosināšanas vietas smadzenēs un visticamāk arī atsevišķas funkcijas.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Arnolds Valtneris. Cilvēka fizioloģija. Rīga : Zvaigzne ABC, 2010, 190. lpp., ISBN 978-9984-40-196-6
- ↑ Clete Kushida. Encyclopedia of Sleep. Academic Press, 2013. ISBN 9780123786104.
Although REM and dreaming frequently occur simultaneously, studies indicate they have separate initiation sites and possibly separate functions
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Miegs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Cik svarīgs ir miegs». Pieraksti.id.lv. 2010. gada 11. septembris.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|