Penzas apgabals

Penzas apgabals
	Penzas apgabals
	Пензенская область
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	43 200 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	1 452 941
- Blīvums	33,6/km²
- Tautas	krievi (86,35%); tatāri (5,97%)
Pilsētas	5
Rajoni	28
	Mājaslapa: http://www.penza.ru/
	Penzas apgabals Vikikrātuvē

Penzas apgabals (krievu: Пе́нзенская о́бласть) ir viens no Krievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Saratovas apgabalu dienvidos, Tambovas apgabalu rietumos, Rjazaņas apgabalu ziemeļrietumos, Mordviju ziemeļos un Uļjanovskas apgabalu austrumos.

Vēsture

Kopš 11. gadsimta ietilpa Volgas Bulgārijas, kopš 1237. gada Zelta Ordas sastāvā. 1313. gadā Mohšas pilsēta (tagad Narovčatas ciems) kļuva par Uzbeghana rezidenci. Kad 1395. gadā Samarkandas emīrs Tamerlans izpostīja šo reģionu, tas kļuva par daļu no neapdzīvotas stepju teritorijas, ko dēvēja par "Mežonīgo Lauku". 17. gadsimtā to iekaroja Krievijas cariste un 1719. gadā Pēteris I šeit izveidoja Penzas provinci Kazaņas guberņas sastāvā.

Ķeizarienes Katrīnas II laikā no 1780. līdz 1797. gadam pastāvēja patstāvīga Penzas vietniecība, 1801. gadā izveidoja Penzas guberņu. 1928. gadā izveidoja Vidusvolgas novada Penzas apriņķi, 1939. gadā Penzas apgabalu.