Planīca (Slovēnija)

Planīcas ieleja
	Skats no Planīcas uz kalniem tās austrumpusē
Kontinents	Eiropa
Valstis	Slovēnija
Ģeogrāfiskais apgabals	Jūlija Alpi
Augstums	850—870 m
Pilsētas	Rateče
Koordinātas	46°28′37″N 13°43′20″E / 46.47694°N 13.72222°EKoordinātas: 46°28′37″N 13°43′20″E / 46.47694°N 13.72222°E
	Planīcas ieleja
	Planīcas ieleja Vikikrātuvē

Skats uz Planīcu no Slemes kalna (*Slemenova špica*)

Planīca (slovēņu: Planica, IPA: [plaˈnìːtsa])^[1] ir Alpu ieleja Slovēnijas ziemeļrietumos pie robežas ar Itāliju, kas sniedzas uz dienvidiem no pierobežas ciemata Ratečes, netālu no cita plaši pazīstama slēpošanas kūrorta — Kraņska Goras. Tālāk uz dienvidiem ieleja saucas par Tamara ieleju, kur Tamara kalnu apmetne ir populārs pārgājienu galamērķis Triglava nacionālajā parkā. No rietumpuses ieleju ierobežo Ponca kalni ar augstāko virsotni Visokaponcu (2274 m), no austrumiem Ciprnika (1745 m) un Slemes (1815 m) kalni, no dienvidiem Tamara ielejas galā Moistrovka (2366 m), Travniks (2379 m) un Jalovecs (2645 m). Pati ieleja atrodas 850—870 m virs jūras līmeņa.^[2]

Sports

Planīca ir slavena ar tramplīnlēkšanu un tajā uzbūvēts Ziemeļu divcīņas centrs (Nordijski center Planica). Pirmais slēpošanas tramplīns tika uzcelts pirms 1930. gada Ponca kalnu nogāzē. 1933. gadā Ivans Rožmans uzcēla lielāku tramplīnu, kas inženiera Stanko Bloudeka vārdā tika dēvēts par "Lielo Bloudeku". No tā drīz aizsākās īpašs sporta veids: lidojošie tramplīnlēcieni ar mērķi sasniegt maksimālo attālumu. Pirmo lidojošo lēcienu pāri 100 m attālumam šeit panāca austrietis Jozefs "Seps" Bradls 1936. gadā. Tajā laikā tas bija lielākais tramplīnlēkšanas kalns pasaulē. 1969. gadā Vlado un Janezs Gorišeki uzcēla jaunu K-185 lēkšanas tramplīnu — "Brāļu Gorišeku lidotavu" (Letalnica bratov Gorišek), no kura 2019. gadā Rjoju Kobajaši izdarīja 252 metru tālu lēcienu, kas kļuva par pasaules rekordu.

2020. gada martā Planīcā bija plānots kārtējais pasaules lidojošās lēkšanas čempionāts, kas epidemioloģisku apsvērumu dēļ tika pārcelts uz nākamo sezonu.

Transports

Caur Rateči ielejas ziemeļdaļā iet šoseja, kas savieno Ļubļanu ar Ziemeļitāliju. Atzarojums no tās ved uz dienvidiem gar tramplīnlēkšanas centru līdz Tamaras apmetnei.

Attēli

Skats uz slēpju tramplīnu centru no Ciprnika kalna 2016. gada jūlijā.
Planīca maijā.
Skats no "brāļu Gorišeku lidotavas".
Pasaules kausa sacensību laikā.

Atsauces

↑ «Slovenski pravopis 2001». Skatīts: 2015. gada 21. marts.
↑ Valter Bohinec: K morfologiji in glaciologiji rateške pokrajine. In: Zveza geografov Slovenije: Geografski vestnik 11, 1–4 (1935), S. 100–132; insb. Svet od Kajžnikove slatne do Zelja. Kredna glina v Planici. PDF, zgs.zrc-sazu.si).

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Planīca.
Slēpošanas centra oficiālā vietne

[1] «Slovenski pravopis 2001». Skatīts: 2015. gada 21. marts.

[2] Valter Bohinec: K morfologiji in glaciologiji rateške pokrajine. In: Zveza geografov Slovenije: Geografski vestnik 11, 1–4 (1935), S. 100–132; insb. Svet od Kajžnikove slatne do Zelja. Kredna glina v Planici. PDF, zgs.zrc-sazu.si).

[1]

[2]