Pāriet uz saturu

Pusnakts Parīzē

Vikipēdijas lapa
Pusnakts Parīzē
Oriģinālais
nosaukums
Midnight in Paris
Žanrs Romantiskā komēdija
Režisors Vudijs Allens
Scenārija autors Vudijs Allens
Galvenajās
lomās
Mūzika Stefans Vrembēls
Operators Dariuss Hondži
Montāža Elaiza Lepsaltere
Studija
  • Gravier Productions
  • Mediapro
  • Televisió de Catalunya
  • Versátil Cinema
Izplatītājs Sony Pictures Classics
Izdošana
  • 2011. gada 11. maijs
(Kannu kinofestivālā)
  • 2011. gada 13. maijs
(Spānijā
  • 2011. gada 20. maijs
(ASV)
Ilgums 94 minūtes[1]
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Veidne:SPA
Valoda angļu
Budžets 17 miljoni US$[2]
Kopējie ienākumi 151,6 miljoni US$[2]
IMDb profils

"Pusnakts Parīzē" (angļu: Midnight in Paris) ir 2011. gada amerikāņu-spāņu romantiskā kinokomēdija, kuras režisors un scenārija autors ir Vudijs Allens. Galvenās lomas tēlo Ouens Vilsons, Reičela Makadamsa un Mariona Kotijāra. Filma guva atzinību, tika nominēta četrām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, no kurām vienu ieguva — balvu par labāko oriģinālscenāriju piešķīra Vudijam Allenam. Tāpat viņš ieguva Zelta globusa balvu par labāko scenāriju (vienā no četrām Zelta globusa balvas nominācijām filmai).

Filmas notikumi norisinās Parīzē. Filmas galvenais varonis, Holivudas scenārists Gils Penders, kopā ar savu līgavu Īnezu uzturas Parīzē, baudot Parīzes mākslas atmosfēru, apmeklējot muzejus. Gils cer Parīzē smelties iedvesmu rakstīšanai, viņš labprāt pārceltos uz dzīvi Parīzē, bet līgavai ir citi plāni. Pamazām viņš saprot, ka viņa un līgavas intereses stipri atšķiras. Kādu vakaru, kad līgava aiziet uz dejām kopā ar draugu Polu un tā sievu, Gils paliek viens. Viņš ir iereibis un apmaldās. Tieši pusnaktī pēkšņi uz ielas viņam blakus apstājas veclaicīgs automobilis, kurā brauc 1920. gadu modes stilā tērpti cilvēki. Tie viņu aicina sev līdzi uz ballīti. Gils piekrīt un nokļūst 1920. gados, laikā, kuru viņš vienmēr ir augsti vērtējis un apbrīnojis. Ballītē Gils sastop tā laika slavenus rakstniekus un māksliniekus.

Nākamajā vakarā Gils pierunā Īnezu kopā ar viņu nākt uz šķērsielu, lai dotos braucienā uz pagātni. Bet Īneza kļūst nepacietīga un aiziet prom pirms pusnakts. Tomēr pusnaktī atkal parādās veclaicīgais automobilis un pasažieri aicina Gilu līdzi. Tā viņš vairākas naktis viesojas pagātnē, sastop slavenības. Gils iepazīstas ar kādu neparastu sievieti Adrianu, kas apbrīno kādu senāku laikmetu — 1890. gadu Belle Époque, kuru viņa uzskata par Parīzes Zelta laikmetu. Kādu reizi pusnaktī Gils kopā ar Adrianu nokļūst šajā laikmetā, satiek tā slavenības. Viņi Mulenrūžā sastopas ar māksliniekiem Anrī de Tulūzu-Lotreku, Polu Gogēnu un Edgaru Degā. Gils jautā māksliniekiem, ko viņi uzskata par dizenāko laikmetu, un izrādās, ka viņi par tādu uzskata Renesansi. Adriana saņem piedāvājumu būt par baleta kostīmu mākslinieci un ar prieku piekrīt palikt 1890. gadu laikmetā. Viņa aicina arī Gili pievienoties. Bet Gils apsver slaveno mākslinieku teikto, un saprot, ka agrākie laikmeti bieži vien tiek idealizēti. Gils tomēr nolemj atgriezties savā mūsdienu pasaulē.

Savos pusnakts ceļojumos Gils guvis iedvesmu savam rakstnieka darbam un nododas rakstīšanai. Ar Īnezu Gils izšķiras, jo viņa kļuvusi viņam neuzticīga ar Polu. Gils izlemj palikt uz dzīvi Parīzē. Kādu vakaru pastaigājoties gar Sēnu, Gils sastop jau iepriekš satikto Gabrielu, antikvariāta tirgotāju, pie kuras viņš bija pircis senlaicīgas lietas un runājies par zudušajiem laikmetiem. Sāk līt, un Gils piedāvā Gabrielu pavadīt uz mājām. Runājoties izrādās, ka arī viņai, tāpat kā Gilam, patīk Parīze lietū.

  1. «Midnight in Paris». Britu filmu klasifikācijas padome. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 27. augustā. Skatīts: 2016. gada 7. augustā.
  2. 2,0 2,1 «Midnight in Paris». Box Office Mojo.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]