Pāriet uz saturu

Rūjiena

Vikipēdijas lapa
Rūjiena
Novada pilsēta
Piemineklis «Sējējs» Rūjienā
Piemineklis «Sējējs» Rūjienā
Karogs: Rūjiena
Karogs
Ģerbonis: Rūjiena
Ģerbonis
Rūjiena (Latvija)
Rūjiena
Rūjiena
Koordinātas: 57°54′0″N 25°19′18″E / 57.90000°N 25.32167°E / 57.90000; 25.32167Koordinātas: 57°54′0″N 25°19′18″E / 57.90000°N 25.32167°E / 57.90000; 25.32167
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Valmieras novads
Pilsētas tiesības kopš 1920. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Rujen
Platība[1]
 • Kopējā 7,8 km2
 • sauszeme 7,6 km2
 • ūdens 0,2 km2
Augstums 55 m
Iedzīvotāji (2024)[2]
 • kopā 2 650
 • blīvums 350,1 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4240
Mājaslapa www.valmierasnovads.lv/novads/rujienas-pilseta/
Rūjiena Vikikrātuvē

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā. Rūjiena atrodas Rūjas upes abos krastos, netālu no Latvijas un Igaunijas robežas 42 km attālumā no novada centra Valmieras un 153 km no Rīgas (caur Valmieru).[4]

Atrodas Ziemeļvidzemes zemienes Burtnieka līdzenumā,[5] Rūjas upes abos krastos.

Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700-750 mm gadā.[5]

Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās Rūjas. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (Ruhijärv) Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no igauņu valodas vārda ruhi (sile, vienkoču laiva).[6]

Rūjienas luterāņu baznīca
Pamatraksts: Rūjienas vēsture

Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis Rūjienā uzcēla savu mūra pili (hove to Ruyen) un Sv. Bērtuļa baznīcu pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. Rūjienas pilij atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja Maskavijas lielkņazs Ivans III (1481), Krievijas cari Ivans IV (1560) un Pēteris I (1704).

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Ternejas muižas teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no Ternejas muižas pagasta. 1896. gadā atklāja dzelzceļa līniju Valka—Rūjiena—Pērnava (sliežu platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1897. gadā Rūjenes miestā bija 335 dzīvojamās ēkas un 3500 iedzīvotāji, bet 1914. gadā jau vairāk nekā 4000 iedzīvotāji. Darbojās koku zāģētava, nažu kaltuve, konfekšu un limonādes rūpnīcas, sešas skolas, četras biedrības, miertiesa, zemnieku virstiesa, aptieka, te dzīvoja Valmieras apriņķa priekšnieka palīgs un vairāki ārsti.[7]

1905. gada revolūcijas laikā varu Rūjienā no 6. līdz 20. decembrim pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. Latvijas brīvības cīņu laikā Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1937. gadā tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzināja apmēram 200 ēku un pilnīgi iznīcināja Valkas-Rūjienas-Pērnavas dzelzceļu.[8] 1949.-1959. gadā pastāvēja Rūjienas rajons.

1992. gadā Rūjienā mācītājmuižas zirgu stallī atvēra muzeju ar Arvīda Straujas darbiem, tēlnieka Jāņa Zariņa skulptūrām un baznīcas grāmatām.[6]

2009. gadā izveidoja Rūjienas novadu ar centru Rūjienā. 2021. gadā Rūjienas novada teritoriju pievienoja jaunajam Valmieras novadam.

2021. gadā pilsētā bija 2725 iedzīvotāju, no kuriem 95% bija latvieši.[9]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju skaits
GadsIedz.
18811 709
18972 946
19254 830
19354 337
GadsIedz.
19434 001
19593 507
19793 804
19893 987
GadsIedz.
19973 849
20113 342
20172 952

Etniskā struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Kopā Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Citi[10][11]
1935 4337 4138 (95%) 17 (0%) 3 (0%) 0 (0%) 6 (0%) 8 (0%) 165 (4%)
1970 3622 3398 (94%) 136 (4%) 18 (0%) 17 (0%) 17 (0%) 8 (0%) 28 (1%)
1979 3701 3512 (95%) 106 (3%) 24 (1%) 20 (1%) 17 (0%) 9 (0%) 13 (0%)
1989 3982 3759 (94%) 121 (3%) 19 (0%) 28 (1%) 23 (0%) 8 (0%) 24 (1%)
2000 3721 3543 (95%) 95 (3%) 17 (0%) 24 (1%) 17 (0%) 7 (0%) 18 (0%)
2011 3162 3039 (96%) 57 (2%) 16 (1%) 21 (1%) 8 (0%) 6 (0%) 15 (0%)
2021 2683 2558 (95%) 61 (2%) 13 (0%) 18 (1%) 11 (0%) 3 (0%) 19 (1%)

Rūjienas pilsētas domes priekšsēdētājs ir bijušā Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (Vidzemes partija).[12]

Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde — Rūjienas vidusskola, kas dibināta 1919. gadā, apvienojot Rūjienas tirdzniecības skolu ar komercskolu un sākotnēji tika saukta par Rūjienas pilsētas un Izglītības biedrības vidusskolu. 2015. gadā skolu reorganizācijas rezultātā, pievienojot Jeru pamatskolu un Vilpulkas sākumskolu Rūjienas vidusskolai, Rūjienas vidusskola ir kļuvusi par novadā vienīgo vispārējās vidējās izglītības iestādi.

Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.[6]

Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.[6]

Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.[6]

Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skolā var apgūt programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.[6]

Uzņēmējdarbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1988. gada Rūjienas pienotavā ražo apmēram 20 veidu Rūjienas saldējumu no dabīgiem produktiem un piena.[13] Kopš 1993. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", 1999. gadā tā izveidoja otru ražotni Kocēnu pagastā, vēlāk arī Klintaines pagastā un Ķekavas novadā.

Galvenie pilsētas autoceļi ir P17 (Valmiera-Rūjiena-Igaunija), P21 (Rūjiena-Mazsalaca) un P22 (Valka-Rūjiena), vietējie ceļi ir V170 (Rūjiena-Virķēni-Igaunija), V175 (Rūjiena-Igaunija) un V171 (Rūjiena-Krogzemji).

Lai gan galvenā pilsētas atpazīstamība ir Rūjienas saldējums, pilsētas vadība to vērtē vispirms kā mākslas pilsētu.[14] Tūrisma objekti un notikumi pilsētā ir:

Sadraudzības pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienas sadraudzības pilsētas ir:[9]

Ievērojami cilvēki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturisko attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. Toponavi.com. Attālumi
  5. 5,0 5,1 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Buklets "Rūjiena", sagatavots SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2007
  7. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 36 906. sleja.
  8. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 590 lappuses
  9. 9,0 9,1 9,2 Valmieras novads. Rūjienas pilsēta
  10. pop-stat.mashke.org
  11. stat.gov.lv
  12. «Rūjiena.lv. Rūjienas novada pašvaldības deputāti». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2021. gada 7. oktobrī.
  13. «www.rujiena.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 25. septembrī. Skatīts: 2005. gada 4. jūnijā.
  14. 14,0 14,1 Līga Siliņa. Rūjiena. Rīga : Jumava. ISBN 9984-38-116-1.