Reihsvērs
| Reihsvērs Reichswehr | |
|---|---|
.svg) Reihsvēra karogs (1921—1935) | |
| Dibināšanas gads | 1919. gada 6. martā |
| Likvidēti | 1935. gada 16. martā |
| Struktūra | ''Reichsheer''Reichsmarine
|
| Štābs | Cosene |
| Vadība | |
| Augstākais virspavēlnieks | Frīdrihs Eberts (1919–25) Pauls fon Hindenburgs (1925–34) Ādolfs Hitlers (1934–1935) |
| Personālsastāvs | |
| Karaklausības vecums | 18–45 gadi |
| Karaklausība | nav |
| Aktīvais sastāvs | 115 000 (1921) |
| Saistītie raksti | |
| Vēsture | Novembra revolūcija Otrais pasaules karš |
Reihsvērs (vācu: Reichswehr — 'impērijas aizsardzība') bija Vācijas bruņotie spēki no 1919. līdz 1935. gadam, kad to pārdēvēja par Vērmahtu.
Pēc Versaļas miera līguma nosacījumiem karavīru skaits Vācijas armijā nedrīkstēja pārsniegt 100 000 cilvēku. Tajā nedrīkstēja būt tanki, smagā artilērija un lidmašīnas.
Vērmahts sastāvēja no septiņām kājnieku divīzijām un trim kavalērijas divīzijām. Jūras Kara flote arī bija ierobežota, tajā bija neliels skaits kuģu, nedrīkstēja būt zemūdenes.
1933.—1934. gadā, kad Ādolfs Hitlers kļuva par Vācijas kancleru, Reihsvērs sāka slepenu paplašināšanas programmu. 1935. gadā šie plāni tika publiskoti, Reihsvēru pārformējot par Vērmahtu, kura pamatā bija vispārējā obligātā karaklausība.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gesetz über die Bildung einer vorläufigen Reichswehr (Quelle)
- Deutsches Historisches Museum – Stichwort Reichswehr
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Otto Lippelt, Ernst Huckstorf: Fünfzehn Jahre Stahlhelm in Niedersachsen. Druck- und Verlagsgesellschaft Lüchow in Holstein 1936 Veidne:DNB.
- Harold J. Gordon Jr.: Die Reichswehr und die Weimarer Republik 1919–1926. Übers. Siegfried Maruhn, Verlag für Wehrwesen Bernard & Graefe, Frankfurt am Main 1959.
- Francis L. Carsten: Reichswehr und Politik, 1918–1933. Kiepenheuer & Witsch, Köln u. a. 1964.
- Rainer Wohlfeil, Hans Dollinger: Die deutsche Reichswehr. Bilder, Dokumente, Texte. Zur Geschichte des Hunderttausend-Mann-Heeres 1919–1933. Bernard und Graefe, Frankfurt am Main 1972, ISBN 3-7637-5109-2.
- Adolf Reinicke: Das Reichsheer 1921–1934. Ziele, Methoden der Ausbildung und Erziehung sowie der Dienstgestaltung (= Studien zur Militärgeschichte, Militärwissenschaft und Konfliktforschung. Band 32). Biblio, Osnabrück 1986, ISBN 3-7648-1457-8.
- Adolf Schicht, Jürgen Kraus: Die Uniformierung und Ausrüstung des deutschen Reichsheeres 1919–1932 (= Veröffentlichungen des Bayerischen Armeemuseums. Bd. 4). Bayerisches Armeemuseum, Ingolstadt 1987.
- Manfred Zeidler: Reichswehr und Rote Armee 1920–1933. Wege und Stationen einer ungewöhnlichen Zusammenarbeit (= Beiträge zur Militärgeschichte, Band 36). Oldenbourg, München 1993/1994, ISBN 3-486-55966-4 (Dissertation, Universität Frankfurt am Main 1990, 374 [16] Seiten, Illustrationen).
- Heinfried Voß: „Das neue Haus der Reichswehr“. Militärische Sozialisation im politischen und militärischen Übergang. Der Aufbau der vorläufigen Reichswehr 1919–1920 und ihre politische Funktion in der Republik, dargestellt an ihren badischen Truppenteilen (= Beiträge zur südwestdeutschen Wirtschafts- und Sozialgeschichte. Band 15). Scripta-Mercaturae, St. Katharinen 1992, ISBN 3-922661-99-8 (Dissertation Universität Duisburg 1990).
- Friedrich P. Kahlenberg, Kai von Jena: Reichswehr und Rote Armee, Dokumente aus den Militärarchiven Deutschlands und Russlands 1925–1931. (= Materialien aus dem Bundesarchiv, 2) Bearbeitung von Kai von Jena und Natalja E. Elisseeva unter Mitarbeit von Hannsjörg F. Buck und Ivan V. Uspenskij. Bundesarchiv, Koblenz 1995, ISBN 3-89192-050-4
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|