Rentgenijs ir ķīmiskais elements ar simboluRg un atomskaitli 111. Tas ir ļoti radioaktīvs un mākslīgi iegūts ķīmiskais elements (dabā šis elements nav sastopams). Pirmo reizi iegūts 1994. gadā. Nosaukts par godu vācu fiziķim Vilhelmam Rentgenam. Tiek sagaidīts, ka ķīmiskā elementa īpašības būs līdzīgas zelta ķīmiskajām īpašībām.[1]
Iegūti 7 rentgenija izotopi; stabilākais no tiem ir rentgenijs-281, kura radioaktīvās pussabrukšanas periods ir 22,8 sekundes. Izotopa rentgenija-272 pussabrukšanas periods ir tikai 1,6 milisekundes. Izotopu masas skaitlis ir no 272 līdz 282.[2]
Saskaņā ar Dmitrija Mendeļejeva izstrādāto paredzamo elementu nosaukšanas sistēmu, sākotnēji periodiskajā tabulā šo elementu paredzēja ar nosaukumu ekazelts. 1979. gadā IUPAC ieteica to nosaukt par unununiju (ķīmiskais simbols: Uuu). Unununijs pirmo reizi tika sintezēts 1994. gada 8. decembrī DarmštatesSmago jonu pētījumu centrā. Tas tika panākts bombardējot bismutu ar niķeļa atomiem.
209 83Bi + 64 28Ni → 272 111Rg + 1 0n
Signāla ilgums par jaunā ķīmiskā elementa pastāvēšanu bija mazāk par 0,002 sekundēm.[1] Pēc tam alfa sabrukšanā tas pārvērtās par meitneriju un vēlreiz tāpat par boriju. Arī šo elementu izotopi tika pirmo reizi reģistrēti.[1]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rentgenijs.
