Siņdzjana

Siņdzjanas Uiguru
autonomais reģions
	Siņdzjanas Uiguru; autonomais reģions
	新疆维吾尔自治区; شىنجاڭ ئۇيغۇر ئاپتونوم رايونى‎
	— Ķīnas autonomais reģions —
	Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona atrašanās vieta Ķīnā
Dibināts	1955. gada 1. oktobrī
	Platība
- Kopējā	1 664 900 km²
	Iedzīvotāji (2010)
- Kopā	21 813 334
- Blīvums	13,1/km²
Laika josla	UTC (UTC+8)
	Mājaslapa: www.xinjiang.gov.cn
	Siņdzjanas Uiguru; autonomais reģions Vikikrātuvē

Siņdzjana (ķīniešu: 新疆, Xīnjiāng) vai Šindžana (uiguru: شىنجاڭ, Shinjang), pilns nosaukums — Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions (ķīniešu: 新疆维吾尔自治区 , Xīnjiāng Wéiwú'ěr Zìzhìqū; uiguru: شىنجاڭ ئۇيغۇر ئاپتونوم رايونى, Shinjang Uyghur Aptonom Rayoni), ir viena no Ķīnas Tautas Republikas piecām nacionālajām mazākumtautību pirmās pakāpes administratīvajām vienībām.^[1] Tā ir plaša, reti apdzīvota teritorija, kas aizņem aptuveni sesto daļu Ķīnas valsts ziemeļrietumos. Siņdzjana robežojas ar Tibetas autonomo reģionu dienvidos, Cjinhai un Gaņsu provincēm dienvidaustrumos, Mongoliju ziemeļaustrumos, Krievijas Federāciju ziemeļos, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Afganistānu rietumos, Pakistānu un Indiju dienvidrietumos. Reģiona galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Urumči.

21. gadsimta otrajā dekādē Ķīnas Tautas Republikas valdība Ķīnas komunistiskās partijas vadībā ir ieviesusi stingru sabiedrības kontroli, kas kulminējusies ar lielas reģiona iedzīvotāju daļas ieslodzīšanu pāraudzināšanas nometnēs. Šo tendenci aktīvi kritizē cilvēktiesību aizstāvji, apsūdzot Ķīnas valdību genocīdā.^[2]

Administratīvais iedalījums

Siņdzjana administratīvi iedalīta 14 prefektūras līmeņa administratīvi teritoriālajās vienībās: divas prefektūras līmeņa pilsētas (reģiona centrs Urumči un Karamaja), septiņas prefektūras un piecas autonomās prefektūras, tajā skaitā Iles Kazahu autonomā prefektūra, kurai pakļautas divas no septiņām prefektūrām. Prefektūras līmeņa vienības tālāk iedalītas 11 rajonos, 22 apriņķa līmeņa pilsētās, 62 apriņķos un sešos autonomajos apriņķos. Septiņas no apriņķa līmeņa pilsētām nepieder ne pie vienas no prefektūras līmeņa administratīvajām vienībām un tās faktiski pārvalda saimnieciski militāra organizācija Siņdzjanas Rūpniecības un būvniecības korpuss.

**Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pirmā līmeņa iedalījums**
Numurs kartē	Nosaukums	Centrs	Uiguru	Ķīniešu	Iedzīvotāji (2010)

— Subprovinces nozīmes autonomā prefektūra —
1	Iles Kazahu autonomā prefektūra	Kuldža	ئىلى قازاق ئاپتونوم ئوبلاستى Ili Qazaq Aptonom Oblasti	伊犁哈萨克自治州 Yīlí Hāsàkè Zìzhìzhōu	2 482 627 ^[a]
— Prefektūras līmeņa pilsētas —
2	Urumči	Tiaņšaņa	ئۈرۈمچى شەھرى Ürümchi Shehri	乌鲁木齐市 Wūlǔmùqí Shì	3 110 280
3	Karamaja	Karamaja	قاراماي شەھرى Qaramay Shehri	克拉玛依市 Kèlāmǎyī Shì	391 008
— Prefektūras —
4	Altaja prefektūra pakļauta Iles prefektūrai	Altaja	ئالتاي ۋىلايىتى Altay Wilayiti	阿勒泰地区 Ālètài Dìqū	526 980
5	Tarbagatajas prefektūra pakļauta Iles prefektūrai	Čečeka	تارباغاتاي ۋىلايىتى Tarbaghatay Wilayiti	塔城地区 Tǎchéng Dìqū	1 219 212
6	Turpanas prefektūra	Turpana	تۇرپان ۋىلايىتى Turpan Wilayiti	吐鲁番地区 Tǔlǔfān Dìqū	622 679
7	Kumulas prefektūra	Kumula	قۇمۇل ۋىلايىتى Qumul Wilayiti	哈密地区 Hāmì Dìqū	572 400
8	Kašgaras prefektūra	Kašgara	قەشقەر ۋىلايىتى Qeshqer Wilayiti	喀什地区 Kāshí Dìqū	3 979 362
9	Aksu prefektūra	Aksu	ئاقسۇ ۋىلايىتى Aqsu Wilayiti	阿克苏地区 Ākèsū Dìqū	2 370 887
10	Hotenas prefektūra	Hotena	خوتەن ۋىلايىتى Xoten Wilayiti	和田地区 Hétián Dìqū	2 014 365
— Autonomās prefektūras —
11	Bortalas Mongoļu autonomā prefektūra	Bortala	بۆرتالا موڭغۇل ئاپتونوم ئوبلاستى Börtala Mongghul Aptonom Oblasti	博尔塔拉蒙古自治州 Bó'ěrtǎlā Měnggǔ Zìzhìzhōu	443 680
12	Čandzji Hueju autonomā prefektūra	Čandzji	سانجى خۇيزۇ ئاپتونوم ئوبلاستى Sanji Xuyzu Aptonom Oblasti	昌吉回族自治州 Chāngjí Huízú Zìzhìzhōu	1 428 592
13	Kizilsū Kirgīzu autonomā prefektūra	Artuša	قىزىلسۇ قىرغىز ئاپتونوم ئوبلاستى Qizilsu Qirghiz Aptonom Oblasti	克孜勒苏柯尔克孜自治州 Kèzīlèsū Kē'ěrkèzī Zìzhìzhōu	525 599
14	Bajangolas Mongoļu autonomā prefektūra	Korla	بايىنغولىن موڭغۇل ئاپتونوم ئوبلاستى Bayingholin Mongghul Aptonom Oblasti	巴音郭楞蒙古自治州 Bāyīnguōlèng Měnggǔ Zìzhìzhōu	1 078 492
— Apriņķa līmeņa pilsētas — (Siņdzjanas Rūpniecības un būvniecības korpusa tiešā pārvaldē)
15	Šihedzi		شىخەنزە شەھرى Shixenze Shehri	石河子市 Shíhézǐ Shì	635 582
16	Udzjacjui		ئۇجاچۇ شەھرى Wujachu Shehri	五家渠市 Wǔjiāqú Shì	72 613
17	Tumšuka		تۇمشۇق شەھرى Tumshuq Shehri	图木舒克市 Túmùshūkè Shì	147 465
18	Arala		ئارال شەھرى Aral Shehri	阿拉尔市 Ālā'ěr Shì	166 205
19	Beituņa		بەيتۈن شەھىرى Beatün Shehiri	北屯市 Běitún Shì	76 300
20	Tiemeņguaņa		باشئەگىم شەھىرى Bashegym Shehiri	铁门关市 Tiĕménguān Shì	50 000
21	Šuanhe		قوشئۆگۈز شەھىرى Qoshögüz Shehiri	双河市 Shuānghé Shì	53 800

^a ^ Iedzīvotāju skaitā nav iekļautas pakļautās Altajas un Tarbagatajas prefektūras.

Demogrāfija

Siņdzjanas pamatiedzīvotāji ir uiguri un province tiek uzskatīta par Ķīnas tirdzniecības un energotirgus logu uz Vidusāziju. Reģionā ir arī bagātas gāzes un derīgo izrakteņu atradnes un auglīgas lauksaimniecības zemes.

Gandrīz puse no Siņdzjanas reģiona 20 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita joprojām ir uiguri, tomēr reģionā tiek iepludināts aizvien lielāks etnisko ķīniešu skaits. Ja 1949. gadā ķīniešu īpatsvars Siņdzjanā bija seši procenti, tad šobrīd tas jau pārsniedzis 40%. Lielākā daļa uiguru ir musulmaņi un rakstībā viņi izmanto arābu alfabētu. Reģiona ietvaros izveidotas vairākas otrās un trešās pakāpes nacionālās autonomijas kazahiem, kirgīziem, mongoļiem, huejiem, pamiriešiem un citām mazākumtautībām.

Siņdzjanā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados neilgus laika posmus pastāvēja uiguru valsts, kas pazīstama kā Austrumturkestānas Republika. Taču 1949. gadā tā tika varmācīgi iekļauta komunistiskās Ķīnas sastāvā.

Uiguri apsūdz Pekinu centienos iznīdēt viņu savdabīgo kultūru, un pēdējā laikā provincē arvien biežāk uzliesmo vardarbīgi incidenti, kuros Ķīnas varasiestādes vaino uiguru separātistus un islāmistus.

Tautības

Siņdzjanas etniskās grupas (2000)
Tautība	Skaits	Procenti
Uiguri	8 345 622	45,21
Ķīnieši (haņi)	7 489 919	40,58
Kazahi	1 245 023	6,74
Hueji	839 837	4,55
Kirgīzi	158 775	0,86
Mongoļi	149 857	0,81
Dunsjani	55 841	0,30
«Tadžiki» (pamirieši)	39 493	0,21
Sibe	34 566	0,19
Mandžūri	19 493	0,11
Tudzja	15 787	0,086
Uzbeki	12 096	0,066
Krievi	8935	0,048
Meo (hmongi)	7006	0,038
Tibetieši	6153	0,033
Džuani	5642	0,031
Dauri	5541	0,030
Tatāri	4501	0,024
Salari	3762	0,020

Atsauces

↑ «Sindzjanas Uiguru autonomais rajons». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 638. lpp.
↑ «Uiguru kultūras masveida iznīcināšana – Ķīnas slēptais genocīds». lsm.lv. 2019-11-17. Skatīts: 2021-08-15.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Siņdzjana.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[1] «Sindzjanas Uiguru autonomais rajons». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 638. lpp.

[2] «Uiguru kultūras masveida iznīcināšana – Ķīnas slēptais genocīds». lsm.lv. 2019-11-17. Skatīts: 2021-08-15.

[1]

[2]