Pāriet uz saturu

Storu dzimta

Vikipēdijas lapa
Storu dzimta
Acipenseridae (Bonaparte, 1831)
Beluga (Huso huso)
Beluga (Huso huso)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseKaulzivis (Osteichthyes)
KlaseStarspurzivis (Actinopterygii)
ApakšklaseSkrimšļa ganoīdzivis (Chondrostei)
KārtaStorveidīgās (Acipenseriformes)
DzimtaStoru dzimta (Acipenseridae)
Storu dzimta Vikikrātuvē

Storu jeb storzivju dzimta (Acipenseridae) ir viena no storveidīgo zivju kārtas (Acipenseriformes) dzimtām, kas pieder skrimšļa ganoīdzivju (Chondrostei) apakšklasei. Vairākām sugām ir liela nozīme zivrūpniecībā.

Ass skeletu veido elastīga nepārkaulojusies muguras stiegra, kas saglabājas visu dzīves ciklu.[1] Storu ķermenis ir slaids, vārpstveidīgs, klāts ar 5 kaula vairodziņu rindām (viena rinda uz muguras, pa rindai abos sānos un divas rindas uz vēdera). Starp kaula vairodziņu rindām ir mazas rombveida plātnītes. Ganoīna nav. Purns ir izstiepts, smails vai lāpstveidīgs.[2] Mute atrodas galvas apakšējā daļā. Mutes priekšpusē atrodas 4 taustekļi. Žokļi ir bez zobiem. Reizēm var būt zobu aizmetņi uz aukslējām. No žaunu vāka kauliem ir tikai suboperculum. Hyomandibulare un symplecticum ir lieli. Mute (žokļi un palatoquadratum) ir izbīdāma. Žaunu lapiņu ir nedaudz. Muguras spura ir aiz vēdera spurām. Plecu spuru pirmais stars veido dzelksni. Ribas (pleurālās) ir labi attīstītas un parasti pārkaulojas.

Stores ir caurceļotājas vai saldūdens zivis, kas sastopamas tikai ziemeļu puslodē līdz pat ziemeļu tropu lokam. Jūrā uzturas piekrastē. Vienpatņi. Nelielus barus veido tikai nārsta un ziemošanas laikā. Nārsto upēs. Baltijas jūrā līdz 20. gadsimtam bija sastopama store (Acipenser sturio). Rīgas līcī stores konstatēšanas gadījumi reģistrēti 70. gados. 50.—70. gados tika veikti sterletes aklimatizēšanas mēģinājumi Baltijas jūras baseina upēs. 1962—1966. gadā Daugavā, Rīgas līcī un Ciriša ezerā bija mēģinājumi aklimatizēt krievu stori un Sibīrijas stori. Visi aklimatizācijas mēģinājumi cieta neveiksmi.

Dzimtā ietilpstošās mūsdienās dzīvojošas zivis dalās 2 apakšdzimtās, 4 ģintīs un 25 sugās. Visi dzimtas parstāvji dzīvo ziemeļu puslodē (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā). Ir zināmas arī izmirušās formas no krīta perioda līdz mūsdienām.

(†) — izmirušu organismu grupa.

  1. Latvijas daba. 5. sējums. Rīga : Preses nams. 1998. 161. lpp.
  2. Latvijas Daba: Storu dzimta