UNESCO Pasaules mantojuma vietas Etiopijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Etiopijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir iekļautas oficiāli 9 vietas (7 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 5 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā. Dabas objekts — Semena nacionālais parks — ir atzīts kā apdraudēts Pasaules mantojuma objekts. Etiopija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1977. gada 6. jūlijā, viena no pirmajām valstīm, kas parakstījusi šo konvenciju.

Sarakstā iekļautie objekti

  Apdraudētais objekts

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Paskaidrojums	Aizsardzības nr.
	Semenas nacionālais parks	Amharas kiliks 13°11′0″N 38°4′0″E	1978	Daba	vii, x	Masīva erozija gadu laikā Etiopijas plato radījusi vienu no ievērojamākajām ainavām pasaulē, ar robainām kalnu virsotnēm, dziļām ielejām un asām kraujām par 1500 metru dziļumā. Parks ir mājvieta vairākiem retiem dzīvniekiem, piemēram, gelada, Semena lapsa un Valijas ibekss, kurš dzīvo tikai šajā nacionālajā parkā. 1996. gada nacionālais parks tika atzīts kā apdraudēts Pasaules mantojuma objekts.	9
	Lalibelas akmenī izcirstās baznīcas	Amharas kiliks 12°1′54″N 39°2′28″E	1978	Kultūra	i, ii, iii	11 baznīcas, kas monolītā izcirstas akmeņos. Baznīcas atrodas "Jaunajā Jeruzalemē" kalnainās Etiopijas centrālajā reģionā. Lalibela ir Etiopijas kristietības centrālā vieta arī mūsdienās uz kuru notiek gan svētceļojumi, gan arī dažādi ziedošanas pasākumi.	18
	Fasilgebi, Gondaras reģions	Amharas kiliks 12°36′29″N 37°28′11″E	1979	Kultūra	ii, iii	16. un 17. gadsimtā Fasilgebi cietokšņpilsēta bija Etiopijas imperatora Fasilides un viņa pēcteču rezidence. Fasilgebi ieskauj 900 m gara siena, pilsētā ir baznīcas, klosteri unikālas sabiedriskās un privātās ēkas, kur ir redzama gan hinduistu un arābu ietekme. Vēlāk ar jezuītu misionāru palīdzību ēkas tika pārveidotas baroka stilā.	19
	Aksuma	Tigrajas kiliks 14°7′15″N 38°43′40″E	1980	Kultūra	i, iv	Senās Aksumas pilsēta atroodas tuvu Etiopijas ziemeļu robežai. Pilsēta ir Senās Etiopijas centrā un bija Aksumas Karalistes galvaspilsēta, kas atradās starp Austrumromas impēriju un Persiju. Masveida drupas ir veidotas starp 1. un 13. gadsimtu pirms mūsu ēras.	15
	Avašas lejteces ieleja	Afāras, Amharas, Oromijas un Somāli kiliki 11°6′0″N 40°34′45″E	1980	Kultūra	ii, iii, iv	Avašas ieleja ir viena no nozīmīgākajām paleontoloģijas vietām Āfrikas kontinentā. Šajā vietā atrastas fosilijas, no kurām vecākās datējamas ar vismaz 4 miljonu gadu senas un sniedz pierādījumu par cilvēka evolūciju. 1974. gadā šajā vietā tika atrastas slavenās Lūsijas skeleta fragmenti, kas ietekmēja paleotoloģijas pētniecību.	10
	Omo lejteces ieleja	Dienvidu tautu kiliks 4°48′0″N 35°58′0″E	1980	Kultūra	iii, iv	Aizvēsturiska vieta netālu no Turkanas ezera. Omo lejteces ielejā ir daudz fosilijas, jo īpaši Homo gracilis. Homo gracilis atklāšana ir bijusi būtiska nozīme cilvēka evolūcijas pētījumos.	17
	Tija	Dienvidu tautu kiliks 8°26′5″N 38°36′43″E	1980	Kultūra	i, iv	Tija ir viena no vissvarīgākajām arheoloģiskajām vietām uz dienvidiem no Adisabebas. Tijā ir 36 pieminekļi, tajā skaitā 32 stēlas, kurās atveidoti dažādi simboli, ko kuriem lielākā daļa ir grūti atšifrējami. Šī vieta ir viena no Senās Etiopijas kultūras mājvietām, kuras vecums vēl nav precīzi noteikts.	12
	Hareras Džugolas nocietinātā vecpilsēta	Hareri kiliks 9°18′32″N 42°8′16″E	2006	Kultūra	ii, iii, iv, v	Hareras nocietinātā pilsēta atrodas valsts austrumu daļā uz plato ar dziļām aizām, ko ieskauj tuksneši un savanna. Pilsētas vēsturiskie mūri būvēti starp 13. līdz 16. gadsimtu un ir viena no musulmaņu svētajām pilsētām. Hareras Džugola ir 4 svētākā pilsēta islāmā. Vecpilsētā atrodas 82 mošejas, kuras celtas pēc 10. gadsimta un 102 svētnīcas. Islāma tradīciju ietekme ēku celtniecībā un pilsētas izkārtojumā pilsētu parada unikālu.	1189
	Konso kultūrainava	Dienvidu tautu kiliks 5°18′0″N 37°24′0″E	2011	Kultūra	iii, v	Konso kultūrainava ir 55 km² neauglīga akmens sienu terase ar nocietinātām apmetnēm Konso augstienē Etiopijā. Šī kultūrainava ir iespaidīgs piemērs dzīvās kultūras tradīcijām, kas sniedzas vismaz 21 paaudzes senatnē (vairāk kā 400 gadi), kas pielāgotas tās neauglīgajai videi. Šajā vietā ir arī antropomorfiskas koka statujas - attēlo dažādus kopienas pārstāvjus un vadoņus -, kas ir liecina par bēru tradīcijām.	1333

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

Semenas nacionālais parks

Lalibelas akmenī izcirstās baznīcas

Fasilgebi, Gondaras reģions

Aksuma

Avašas lejteces ieleja

Omo lejteces ieleja

Tija

Hareras Džugolas nocietinātā vecpilsēta

Konso kultūrainava

Vietas Etiopijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
— kultūras objekts; — dabas objekts; — jauktais objekts; — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti

Attēls	Nosaukums	Atrašanās vieta	Datums	Tips	Kritēriji	Aizsardzības numurs
	Bales kalnu nacionālais parks	Oromijas kiliks 6°40′0″N 39°40′0″E	2008	Daba	vii, x	5315
	Dirres Šeiha Huseina reliģiskās, kultūras un vēsturiskā vieta	Oromijas kiliks 7°45′0″N 40°42′0″E	2011	Kultūra	ii, iii, iv, vi	5649
	Holka Sofa Omāra: Dabas un Kultūras mantojums (Sofa Omāra: mistēriju alas)	Oromijas kiliks 6°54′22″N 40°50′41″E	2011	Jaukti	iii, v, vi, vii, viii	5651
	Gedeo jauktā kultūras un dabas ainava	Dienvidu tautu kiliks 5°7′0″N 38°40′00″E	2012	Jaukti	i, iii, v, vii, x	5787
	Melka Kuntures un Bahiltas arheoloģiskā vieta	Oromijas kiliks 8°42′00″N 38°35′00″E	2012	Kultūra	iii, iv, v	5788