emancipatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmancipō.
Participle
[edit]ēmancipātus (feminine ēmancipāta, neuter ēmancipātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēmancipātus | ēmancipāta | ēmancipātum | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipāta | |
| Genitive | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipātī | ēmancipātōrum | ēmancipātārum | ēmancipātōrum | |
| Dative | ēmancipātō | ēmancipātae | ēmancipātō | ēmancipātīs | |||
| Accusative | ēmancipātum | ēmancipātam | ēmancipātum | ēmancipātōs | ēmancipātās | ēmancipāta | |
| Ablative | ēmancipātō | ēmancipātā | ēmancipātō | ēmancipātīs | |||
| Vocative | ēmancipāte | ēmancipāta | ēmancipātum | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipāta | |