1912. gada vasaras olimpiskās spēles
1912. gada vasaras olimpiskās spēles bija piektās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 1912. gada 5. maija līdz 22. jūlijam notika Zviedrijas pilsētā Stokholmā. Oficiāli spēles atklāja Zviedrijas karalis Gustavs V. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kurās piedalās visu piecu apdzīvoto kontinentu pārstāvji, tā simbolizējot kontinentu vienotību. Tāpat kā pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās, visas vieglatlētikas disciplīnas norisinājās viena mēneša ietvaros, lai arī atklāšanas ceremonija notika daudz agrāk. Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kad disciplīnu uzvarētājiem tika dotas medaļas no īsta zelta, jo vēlāk (arī pašlaik) tās uzvarētājiem pasniedz apzeltītas sudraba medaļas.
| V Olimpiskās spēles | |
|---|---|
 | |
| Norises vieta |
 Stokholma, Zviedrija |
| Dalībvalstis | 28 |
| Sportisti | 2 407 |
| Disciplīnas | 102 (14 sporta veidos) |
| Atklāšana | 5. maijā |
| Noslēgums | 22. jūlijā |
| Oficiāli atklāja | Gustavs V |
| Olimpiskā lāpa | |
| Stadions | Stokholmas Olimpiskais stadions |
|
| |
Stokholmas olimpiskajās spēlēs piedalījās 28 valstis, kuras pārstāvēja 2407 sportisti. Kopumā tika sadalīti 102 medaļu komplekti 14 sporta veidos. Pirmoreiz olimpiskajās spēlēs startēja Latvijas sportisti (šoreiz Krievijas Impērijas sastāvā), Haralds Blaus izcīnīja bronzas medaļu māla baložu šaušanā, bet Jozefs Šomakers bronzas medaļu burātāju komandas sastāvā.
Interesanti fakti
labot šo sadaļu
- Stokholmā pirmo reizi izmantoja elektrisko hronometru.
- no 1912. gada peldēšanas sacensībās piedalījās arī sievietes.
- 1912. gadā pēdējo reizi notika sacensības abrocīgā diska un šķēpa mešanā, kā arī lodes grūšanā.
- Bokss Stokholmā tika svītrots no spēļu programmas, jo Zviedrijā bokss bija aizliegts ar likumu.
- Austroungārijas dubultmonarhiju pārstāvēja Austrijas, Bohēmijas un Ungārijas komandas.
- Baltijas Olimpiskā komiteja ietilpa Krievijas Impērijas olimpiskās komitejas sastāvā un savu Baltijas komandu neveidoja.
- Atsevišķi no Krievijas Impērijas komandas startēja Somijas lielhercogistes komanda.
- Atsevišķi no Dānijas komandas startēja Islandes komanda.
| Nacionālās olimpiskās delegācijas pēc sportistu skaita |
|---|
|
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Medaļu kopvērtējums
labot šo sadaļu| Vieta | Valsts |  Zelts |
 Sudrabs |
 Bronza |
Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  ASV |
25 | 19 | 19 | 63 |
| 2 | Zviedrija (mājinieki) |
24 | 24 | 17 | 65 |
| 3 | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
10 | 15 | 16 | 41 |
| 4 |  Somija |
9 | 8 | 9 | 26 |
| 5 | .svg){kind=small} Francija |
7 | 4 | 3 | 14 |
| 6 |  Vācija |
5 | 13 | 7 | 25 |
| 7 |  Dienvidāfrika |
4 | 2 | 0 | 6 |
| 8 |  Norvēģija |
4 | 1 | 4 | 9 |
| 9 |  Kanāda |
3 | 2 | 3 | 8 |
 Ungārija |
3 | 2 | 3 | 8 |
Baltijas provinču sportisti
labot šo sadaļu
Krievijas Impērijas komandā piedalījās 31 sportists no Kurzemes guberņas un Vidzemes guberņas latviešu daļas (Aleksandrs Miezītis, Aleksandrs Upmals, Alfrēds Alslēbens, Alfrēds Ruks, Andrejs Apsītis, Andrejs Kapmals, Andrejs Krūkliņš, Arnolds Indriksons, Arvīds Ozols-Bernē, Augusts Kepke, Dāvids Veiss, Edgars Rihters, Ēriks Vanags, Frīdrihs Bošs, Haralds Blaus, Haralds Hāne, Herberts Baumanis, Herberts fon Kūlbergs, Jānis Līvens, Jānis Polis, Jānis Prātnieks, Jēkabs Bukse, Kārlis Kepke, Leopolds Lēvenšteins, Nikolajs Fārnasts, Nikolajs Rasso, Nikolajs Švedrēvics, Rūdolfs Vītols).[1] No Igaunijas guberņas un Vidzemes guberņas igauņu daļas piedalījās 12 sportisti (Martins Kleins, Augusts Kippasto, Oskars Kaplurs, Augusts Pikkers, Georgs Baumans, Elmars Reimans, Johans Martins, Eduards Hermans, Karls Lukks, Marts Kuusiks, Oskars Vilkmans un Feofans Lebedevs).
No Krievijas Impērijas komandas piecām medaļām trīs izcīnīja Baltijas provinču sportisti. Vienu sudraba medaļu izcīnīja Igaunijas cīkstonis Martins Kleins, otru sudraba medaļu komandas šaušanā ar dueļu pistoli (Nikolajs Meļņickis, Amoss Kašs, Pāvels Voilošņikovs, Geogijs Panteļeimonovs). Vienu bronzas medaļu šaušanā pa māla baložiem izcīnīja Latvijas sportists Haralds Blaus, otru bronzas medaļu akadēmiskajā airēšanā Igaunijas sportists Marts Kūsiks, bet trešo bronzas medaļu burātāju komanda (Espers Beloseļskis, Ernests Braše, Nikolajs Pušņickis, Aleksandrs Rodionovs, Filips Štrauhs, Jozefs Šomakers, Karls Lindholms).
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ LATVIEŠU SPORTISTI VASARAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS Arhivēts 2019. gada 31. maijā, Wayback Machine vietnē. no olimpiade.lv
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1912. gada vasaras olimpiskās spēles.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- SOK jumtalapa par Stokholmas olimpiskajām spēlēm (angliski)
- Sports-Reference profils (angliski)
| | Šis ar olimpiskajām spēlēm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |