Šaha etīde

Etīde ir mākslīgi sastādīta šaha pozīcija, kurā vienai no pusēm (parasti baltajiem), tiek piedāvāts izpildīt uzdevumu (uzvarēt vai panākt neizšķirtu) nenoteiktā gājienu skaitā.

Etīdes sākuma pozīcijai jābūt legālai.

Etīdes risināšana

Etīdes risināšana ir etīdes autora iecerēto vienīgo gājienu atrašana, kas ved pie uzdevuma izpildes. Etīdei jābūt risināmai visos variantos un risinājumam jābūt vienīgajam (pie labākās pretējās puses spēles). Blakus risinājumi un duāļi tematiskos variantos nav pieļaujami.

Etīžu iedalījums

Pēc satura:

• analītiskās etīdes;

Analītiskā etīde izstrādā galvenokārt vienkāršas, galotņu teorijai nozīmīgas pozīcijas. Varianti atgādina praktiskas partijas galotnes analīzi un tie reti satur spožus, efektīgus gājienus.

• mākslinieciskās etīdes.

Mākslinieciskā etīdē priekšplānā izvirzās estētiskie principi: dabīga sākuma pozīcija, emocionāla, abpusēji asa cīņa ar negaidītiem gājieniem, upuriem, ar etīdes galveno saturu saskaņotiem maldinājumiem un skaistu atmiņā paliekošu finālu. Par mākslinieciskās etīdes izveidotāju uzskata krievu etīdistu Alekseju Troicki. Blakus viņam būtu pieminami franču etīdists Anri Rinks, brāļi Vasilijs Platovs un Mihails Platovs, Hermanis Matisons un citi.

Pēc piedāvātā uzdevuma un tā izpildes paņēmiena:

• baltie sāk un panāk uzvaru:
  • mata etīdes (baltie mato melno karali), piemērs etīde № 1;
  • baltie panāk izšķirošu materiālu pārsvaru, piemērs etīde № 2.
• baltie sāk un panāk neizšķirtu:
  • pata etīdes, piemērs etīde № 3;
  • baltie atjauno neizšķirtam pietiekošu materiālu līdzsvaru, piemērs etīde № 4;
  • baltie realizē "mūžīgo uzbrukumu", piemērs etīde № 5;
  • baltie panāk pozicionālu neizšķirtu, piemērs etīde № 6.

Etīžu piemēri

№ 1. Jānis Zēvers
St. Peterburg Zeitung, 1898

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Uzvara

№ 2. Jānis Zēvers
Endspielstudien, 1922

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Uzvara

Etīdes № 1 risinājums: 1. De6+! fxe6 2. Ze2 e4 3. Kb4 e3 4. Ka4 e5 5. Kb4 e4 6. Ka4 Zc3+ (Za3,Zd2) 7. Zxc3 (Zc3) mats.

Etīdes № 2 risinājums: 1. Zd6 Dh5 2. Ta5 c5 3. Txc5 e5 4.Txe5 g5 5. Txg5 Dxg5 6. Zf7 ar dāmas ieguvumu un uzvaru.

№ 3. Hermanis Matisons
Rigasche Rundschau, 1913

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Neizšķirts

№ 4. Jānis Bētiņš
Rigaer Tageblatt, 1893

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Neizšķirts

Etīdes № 3 risinājums:1. Kc4! (1. Kc3? Tb5 -+) (1. Lc6? a3 2. La4 Th3+ 3. Kc2 a2 4. Kb2 Ta3) 1... a3 2. Kb3 a2 3. Kb2 Th2 4.Ka1 Txg2 pats.

Etīdes № 4 risinājums: 1. Ka6!! Grūts, skaists gājiens! Visi pārējie zaudē:

1. Ka7? Le3 2. Ka6 Lxb6 3. Kxb6 f4 4.Kb5 f3 5. Ld1 f2 6. Le2 c3 7. Ld3 c2, un arī 1.Ka8? La5 2. b7 Lc7 un melno laidnis atkal nevar apturēt divus bandiniekus. 1... Kc8 1... Lf4 2. Lc2 Le5 3. Lxf5 2. Ka7 Le3 3. Ka8! Lxb6 4.Lb3! Ja melnie ņems laidni, tad būs pats. 4... c3 5. Le6+ Kd8 Lxf5 ar neizšķirtu.

№ 5. Hermanis Matisons
Rigasche Rundschau , 1912

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Neizšķirts

№ 6. Frīdrihs Amelungs
Peterburger Zeitung, 1903

	a	b	c	d	e	f	g	h
8									8
7									7
6									6
5									5
4									4
3									3
2									2
1									1
	a	b	c	d	e	f	g	h

Neizšķirts

Etīdes № 5 risinājums: 1. Td4! e1D 2. Tb4+! Kxa5 (2... Ka6 3. Tb6 Kxa5 4. Zc4+ ar mūžigo šahu) 3.Zc6+ ar mūžīgo šahu.

Etīdes № 6 risinājums: 1. Zd8 Ke7 (1... Kxd8 2. Txd7 Df8 3. Td7+ Kc8 4. Tf7+ neizšķirts, jo baltie atgūst dāmu.) 2. Tb7+ Kf6 3 Tb6+ Ke7 (Melnie spiesti ar karali atgriezties uz e7, jo neder 3...Ke5? 4. Zf7+ dēļ.) 4. Tb7+ Kxd8 5. Kg1 Ld4+ 6. Kg2! Lg7 7. Kg1 Pozicionāls neizšķirts, jo melno spiesti pieļaut gājienu atkārtošanai lai nezaudētu dāmu.

Etīdes izcelsme un vēsturiskā attīstība

Etīdes ir radušās no senajām arābu mansubām. Līdz 19. gadsimta vidum etīdes sastādīja šaha praktiķi un tām bija analītisks saturs. Kā zināma atskaite par šo posmu jāuztver 1851. gadā izdotais J.Klinga (1811—1876) un B. Horvica šaha galotņu krājums. Šaha vēsturnieks F. Amelungs (1842—1909) par šaha kompozīcijas sākuma laiku Baltijā uzskata 1842. gadu, kad populārais Rēveles šahists L. Kīzerickis publicēja savus šaha uzdevumus pirmajā šaha žurnālā "Le Palamède". 19. gadsimta otrā pusē Baltijā izveidojās etīdistu grupa (Fr. Amelungs, brāli J. un K. Bētiņi), kas etīdei sāka izvirzīt jaunas mākslinieciskai etīdei raksturīgas prasības. Risinājumi kļūst mazāk forsēti, tiek pamatots ekonomijas princips, padziļinās etīdes saturs un attīstās tehniskie paņēmieni tā attēlošanai. Šaha un šaha kompozīcijas popularitāti vācu valodas pratēju vidū veicināja Fr. Amelunga izdotais almanahs "Baltische Schachblätter", kas publicēja Baltijas problēmistu sacerējumu apkopojumus, un šaha nodaļu atvēršana vairākos Baltijas vācu laikrakstos. 1885. gadā sāka iznākt žurnāls "Austrums", kas jau no sava pirmajā numura publicēja šaha uzdevumus un etīdes, bet ar 1892. gada atvēra H. Ādolfija vadītu šaha nodaļu. Līdz ar to arī latviešu lasītājam radās iespēja iepazīt senās spēles noslēpumus. Pateicoties savdabīgam talantam, strauji pasaules vadošo etīdistu vidū izvirzījās J.Zēvers, kas savu pirmo etīdi publicēja 1898. gadā. Ar Rīgu saistīts arī L. Kubela un brāļu Platovu radošā darba sākums. Rīgā skolas gados mācījās A. Troickis. Šeit viņi uzsāka savu jaunrades darbu, kas kļuva par vienu no stūrakmeņiem etīžu kompozīcijā. 20. gadsimta sākumā Rīga bija izveidojusies par ievērojamu šaha kompozīcijas centru. 1911. gadā savas pirmās etīdes publicēja latviešu šaha kompozīcijas lepnums Hermanis Matisons. Viņš prata savās etīdēs vienmēr apslēpt asprātīgas idejas. Viņa etīžu pozīcijas atgādināja fragmentus no praktiskām partijām un ārēji nekas neliecināja par to dziļo saturu. Nevienam no Latvijas etīdistiem sasniegt Matisona līmeni nav izdevies pat līdz mūsdienām.

Sastādīšanas konkurss

Sastādīšanas konkurss ir problēmistu sacensību pamatforma, kurā noskaidro labākās konkursam iesūtītās kompozīcijas. Pēc dalībnieku sastāva konkursus iedala starptautiskos un vietējos. Pēc satura konkurss var būt vispārējais (ar brīvam tēmām) un tematiskais (ar uzdotu tēmu). Pēc sacensību tiesāšanas principa notiek atklātie (tiesnešiem kompozīciju autori ir zināmi) un slēgtie (tiesnešiem autori nav zināmi) konkursi. Pastāv sekojoši labāko konkursa kompozīciju apbalvošanas veidi: godalgas, cildinošas atsauksmes un uzslavas.

Risināšanas konkurss

Risināšanas konkursi ir šaha kompozīciju (uzdevumu un etīžu) risināšanas sacensības, lai noskaidrotu labākos risinātājus, popularizētu labākās kompozīcijas un veiktu to papildu pārbaudi. Ir divas konkursu organizācijas formas: neklātienes konkursi un klātienes konkursi. Neklātienes konkursu izved publicējot kompozīcijas dažādos preses izdevumos. Klātienes konkursus rīko šaha kompozīcijas organizācijas ar mērķi noskaidrot dažāda mēroga sacensību uzvarētājus (čempionus).

FIDE Albums

FIDE Album (FIDE albums) ir labāko šaha kompozīciju izlase noteiktā laika periodā (parasti trīs gados). Katram albumam ir šādas nodaļas: divvilči, trīsvilči, daudzvilči, "pasaku šahs" un etīdes. Kompozīciju atlasi katrai nodaļai veic starptautiska kolēģija (3 tiesneši un direktors). Kompozīciju publikācijas dod tiesības uz nosaukumiem: starptautiskais lielmeistars un starptautiskais meistars šaha kompozīcijā. Pirmais FIDE Albums iznāca 1961. gadā un ietvēra kolēģijas atlasītās šaha kompozīcijas ar pirmo publikāciju no 1956. līdz 1958. gadam. Vēlāk izdeva arī retro albumus par šādiem diviem laika periodiem: 1914-1944.g. (3 grāmatās) un 1945-1955.g.

Pazīstamākie Latvijas etīdisti

• Frīdrihs Amelungs (1842—1909) — Tērbatā dzimis baltvācu šahists, problēmists un šaha literāts. No 1902. gada līdz mūža beigām dzīvoja Rīgā.
• Jānis Bētiņš (1856—1946) — problēmists, sastādījis gan uzdevumus, gan etīdes. Viens no mākslinieciskās etīdes aizsācējiem.
• Kārlis Bētiņš (1867—1942) — šahists, šaha teorētiķis un problēmists. Kopā ar brāli viens no modernās etīdes aizsācējiem. FIDE albumā publicēta 1 etīde.
• Anatolijs Kurjatņikovs (1942) — problēmists, Latvijas meistars šaha kompozīcijā, publicējis 50 etīdes.
• Hermanis Matisons (1894—1932) — Latvijas meistars šahā, ievērojams problēmists. Sastādījis vairāk par 60 šaha kompozīciju. FIDE albumā publicētas 12 etīdes.
• Zigurds Pigits (1923—1989) — Latvijas meistars šaha kompozīcijā. Publicētas ap 500 kompozīcijas.
• Vasilijs Platovs (1881—1952) — krievu problēmists, dzimis un līdz 1909. gadam dzīvojis Rīgā. No 1903. gada publicētas vairāk par 200 etīžu, daudzas no tām sadarbībā ar brāli Mihailu.
• Roberts Skuja (1909—1984) — šahists un problēmists. Publicēti 163 uzdevumi un 123 etīdes. FIDE albumos publicētas 2 etīdes.
• Jānis Zēvers (1868—1940) — problēmists, sastādījis 94 etīdes. FIDE albumā publicētas 2 etīdes.