Žaks Lakāns (franču: Jacques Lacan; dzimis 1901. gada 13. aprīlī, miris 1981. gada 9. septembrī) bija franču psihoanalītiķis un psihiatrs, kuram ir liels ieguldījums psihoanalīzes un filozofijas attīstībā un kas tiek dēvēts par "vispolēmiskāko psihoanalītiķi kopš Freida".[1] Sniedzot gadskārtējus seminārus Parīzē no 1953. līdz 1981. gadam, Lakāns ietekmēja daudzus 1960. un 1970. gadu intelektuāļus, it īpaši poststrukturālisma filozofus. Lakāns sevi uzskatīja par freidistu,[2] viņa starpdisciplinārais darbs bija vērsts uz bezapziņas, kastrācijas kompleksa, ego, identifikācijas un valodas kā subjektīvas uztveres pētījumiem.
- ↑ David Macey, "Introduction", Jacques Lacan, The Four Fundamental Concepts of Psycho-Analysis (London 1994) p. xiv
- ↑ David Macey, "Introduction", Jacques Lacan, The Four Fundamental Concepts of Psycho-Analysis (London 1994) p. xxxiii