1927. gads
(Pāradresēts no 1927)
- Šis raksts ir par 1927. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1927. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1927 MCMXXVII |
| Ab urbe condita | 2680 |
| Armēņu kalendārs | 1376 ԹՎ ՌՅՀԶ |
| Asīriešu kalendārs | 6677 |
| Bahāju kalendārs | 83—84 |
| Bengāliešu kalendārs | 1334 |
| Berberu kalendārs | 2877 |
| Budistu kalendārs | 2471 |
| Birmiešu kalendārs | 1289 |
| Bizantiešu kalendārs | 7435—7436 |
| Ķīniešu kalendārs | 丙寅年 (Uguns tīģeris) 4623 vai 4563 — līdz — 丁卯年 (Uguns trusis) 4624 vai 4564 |
| Koptu kalendārs | 1643—1644 |
| Etiopu kalendārs | 1919—1920 |
| Ebreju kalendārs | 5687—5688 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1983—1984 |
| - Shaka Samvat | 1849—1850 |
| - Kali Juga | 5028—5029 |
| Holocēna kalendārs | 11927 |
| Igbo kalendārs | 927—928 |
| Irānas kalendārs | 1305—1306 |
| Islāma kalendārs | 1345—1346 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4260 |
1927. gads (MCMXXVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- Turcija pārgāja uz Gregora kalendāru.
- dibināta Brazīlijas pilsēta Kujaba.
- 7. janvāris — veikts pirmais starpkontinentālais telefona zvans no Ņujorkas uz Londonu.
- 9. janvāris — Lisabonā notika militārais sacelšanās.
- 17. janvāris — Tedijs Vakelams (Teddy Wakelam) izteica pirmos oficiālos sporta komentārus pa BBC.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. februāris — Dienvidslāvijā notika zemestrīce, bojā gāja apmēram 100 iedzīvotāju.
- 23. februāris — ASV federālā radio komisija uzsāk radio frekvenču lietošanas regulāciju.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. aprīlis — pēc nespējas vienoties par partejisku kandidātu, par nākamo Latvijas valsts prezidentu Saeima ievēlēja Gustavu Zemgalu.
- 14. aprīlis — Gēteborgā no ražošanas līnijas noripoja pirmais Volvo automobilis.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. maijs — atvērta Sanfrancisko starptautiskā lidosta.
- 20. maijs — Saūda Arābija iegūst neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 24. maijs — Apvienotā Karaliste pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Padomju Savienību, atklājot spiegošanu.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. oktobris — Izveidota Ararata Republika.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris:
- Ismets Ineni izveidoja jauno Turcijas valdību.
- pirmo oficiālo spēli aizvadīja Peru futbola izlase, kur tā ar 0 — 4 zaudēja Urugvajas futbola izlasei.
- 12. novembris:
- Mahatma Gandijs devās savā pirmajā un arī pēdējā vizītē uz Ceilonu.
- Ļevs Trockis tika padzīts no Padomju Savienības Komunistiskās partijas.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. decembris — Irāka ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 30. decembris — Tokijā atklāta pirmā metro līnija Japānā.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. janvāris — Hiroši Tešigahara (勅使河原 宏), japāņu kinorežisors (miris 2001. gadā)
- 20. februāris — Sidnijs Puatjē (Sidney Poitier), Bahamas un ASV aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (miris 2022. gadā)
- 24. februāris — Emanuela Riva (Emmanuelle Riva), franču aktrise (mirusi 2017. gadā)
- 6. marts — Gordons Kūpers (Gordon Cooper), ASV kosmonauts (miris 2004. gadā)
- 6. marts — Gabriels Garsija Markess (Gabriel García Márquez), Kolumbijas rakstnieks (miris 2014. gadā)
- 27. marts — Mstislavs Rostropovičs (Мстислав Ростропович), krievu čellists un diriģents (miris 2007. gadā)
- 2. aprīlis — Ferencs Puškāšs (Ferenc Puskás), ungāru futbolists un treneris (miris 2006. gadā)
- 16. aprīlis — Benedikts XVI (Benedict XVI), Romas pāvests (miris 2022. gadā)
- 18. aprīlis — Semjuels Hantingtons (Samuel Huntington), ASV politologs (miris 2008. gadā)
- 20. aprīlis — Fils Hills (Phil Hill), ASV autosportists (miris 2008. gadā)
- 25. aprīlis — Albērs Uderzo (Albert Uderzo), franču komiksu mākslinieks (miris 2020. gadā)
- 5. maijs — Peta Kerola (Pat Carroll), ASV aktrise un komiķe (mirusi 2022. gadā)
- 10. jūnijs — Lāslo Kubala (Kubala László), ungāru futbolists, treneris (miris 2002. gadā)
- 3. jūlijs — Kens Rasels (Ken Russell), angļu kinorežisors (miris 2011. gadā)
- 4. jūlijs — Džina Lollobridžida (Gina Lollobrigida), itāliešu aktrise un fotožurnāliste (mirusi 2023. gadā)
- 6. jūlijs — Dženeta Lī (Janet Leigh), ASV aktrise, dziedātāja, dejotāja un rakstniece (mirusi 2004. gadā)
- 15. jūlijs — Džo Tērkels (Joe Turkel), ASV aktieris (miris 2022. gadā)
- 18. jūlijs — Kurts Mazurs (Kurt Masur), vācu diriģents (miris 2015. gadā)
- 29. jūlijs — Harijs Mulišs (Harry Mulisch), nīderlandiešu rakstnieks (miris 2010. gadā)
- 9. augusts:
- Mārvins Minskis (Marvin Minsky), ASV datorzinātnieks (miris 2016. gadā)
- Roberts Šovs (Robert Shaw), angļu aktieris (miris 1978. gadā)
- 21. augusts — Tomass Monsons (Thomas Monson), mormoņu baznīcas prezidents (miris 2018. gadā)
- 15. septembris — Liliāna Ronketi (Liliana Ronchetti), itāliešu basketboliste (mirusi 1974. gadā)
- 16. oktobris — Ginters Grass (Günter Grass), vācu rakstnieks (miris 2015. gadā)
- 18. oktobris — Džordžs Skots (George Scott), ASV aktieris (miris 1999. gadā)
- 2. novembris — Stīvs Ditko (Steve Ditko), ASV komiksu mākslinieks un rakstnieks (miris 2018. gadā)
- 5. decembris — Pūmipons Adunjadēts (ภูมิพลอดุลยเดช), Taizemes karalis (miris 2016. gadā)
- 8. decembris — Vladimirs Šatalovs (Владимир Шаталов), PSRS kosmonauts, lidotājs (miris 2021. gadā)
- 25. decembris — Rāms Nārājans (Ram Narayan), indiešu mūziķis (miris 2024. gadā)
- 31. decembris — Dīters Nolls (Dieter Noll), vācu rakstnieks (miris 2008. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. februāris — Jons Basanavičs (Jonas Basanavičius), lietuviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1851. gadā)
- 17. februāris — Frānsiss Leins (Francis Lane), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā)
- 24. februāris — Frenks Makkejs (Frank MacKey), amerikāņu polo spēlētājs (dzimis 1852. gadā)
- 14. marts — Jānis Čakste, Latvijas politiķis, pirmais Latvijas prezidents (dzimis 1859. gadā)
- 16. marts — Viljams Eksšovs (William Exshaw), britu burātājs (dzimis 1866. gadā)
- 14. jūnijs — Džeroms K. Džeroms (Jerome K. Jerome), angļu humorists (dzimis 1859. gadā)
- 5. jūlijs — Albrehts Kosels (Albrecht Kossel), vācu bioķīmiķis (dzimis 1853. gadā)
- 7. jūlijs — Emīls Koste (Émile Coste), franču paukotājs, olimpiskais čempions (dzimis 1862. gadā)
- 11. jūlijs — Fernāns Feijarts (Fernand Feyaerts), beļģu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1880. gadā)
- 14. jūlijs — Fricis Hofmanis (Fritz Hofmann), vācu vieglatlēts un sporta vingrotājs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
- 18. jūlijs — Vasilijs Poļenovs (Васи́лий Дми́триевич Поле́нов), krievu gleznotājs (dzimis 1844. gadā)
- 31. augusts — Andraniks Ozanjans (Անդրանիկ Թորոսի Օզանյան), armēņu militārais komandieris un valstsvīrs (dzimis 1865. gadā)
- 2. oktobris — Svante Arrēniuss, (Svante Arrhenius), zviedru fiziķis un ķīmiķis (dzimis 1859. gadā)
- 29. decembris — Patriks Līhijs (Patrick Leahy), īru vieglatlēts, olimpisko medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1877. gadā)