Pāriet uz saturu

Afrikāneri

Vikipēdijas lapa
Afrikāneri
Afrikaners
Visi iedzīvotāji
ap 3,5 mlj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika (2 710 461)
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste (100 000)
Karogs: Namībija Namībija (80 000)
Karogs: Austrālija Austrālija (40 000)
Valodas
afrikandu valoda
angļu valoda
Reliģijas
kalvinisti, protestanti, katoļi
Radnieciskas etniskas grupas
nīderlandieši, basteri

Afrikāneri (pašnosaukums — Afrikaner), agrāk arī būri (Boer), afrikandi, ir viena no Dienvidāfrikas tautām.[1] Veido 5,2% no Dienvidāfrikas iedzīvotājiem (>60% no tās baltādainajiem iedzīvotājiem), bet līdz 1994. gadam tradicionāli dominēja valsts politikā un ekonomikā. Nevienā no valsts provincēm afrikāneri neveido vairākumu. Runā afrikāneru valodā, kura pamatā aizgūta no viena nīderlandiešu valodas dialekta, kas papildināts ar ievērojamu skaitu aizguvumu no angļu, franču, ķhosu, malajiešu un citu tautu valodām.

Cēlušies no 17. gadsimta beigās Labās Cerības ragā Nīderlandes Austrumindijas kompānijas izveidotās apmetnes, kurā pārsvarā bija izceļotāji no Nīderlandes, kā arī hugenoti no Francijas, vācieši, zviedri, dāņi, flāmi un citi. 19. gadsimta vidū, pretojoties Lielbritānijas spiedienam, eiropiešu ieceļotāji, tolaik saukti lielākoties par būriem (no boer — ‘zemnieks’), pārceļoja tālāk iekšzemē (Lielais treks), izveidojot vairākas no britiem neatkarīgas republikas (Oranjes Brīvvalsts, Transvāla, Natāla u.c.). Paralēli veidojās grikvu vai basteru kopiena, kas bija cēlusies no baltādaino ieceļotāju laulībām ar vietējām sievietēm un kas arī runāja afrikāneru valodā, kas tāpat veidoja savas valstiskās struktūras (Rietumu un Austrumu Grikvalendas).

Pēc Angļu—būru kara (1899-1902), kad būru republikas iekaroja un pakļāva Lielbritānija, daudzi no tiem emigrēja uz Meksiku, Argentīnu, Keniju un citām zemēm, kā arī izceļoja uz kaimiņos esošajām Rodēziju, Angolu un tagadējo Namībiju, kur joprojām ir ievērojamas afrikāneru kopienas.

  1. «Afrikandi». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 20. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]