Pāriet uz saturu

Alfrēds Eklons

Vikipēdijas lapa
Alfrēds Eklons
Personīgā informācija
Dzimis 1909. gada 25. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valka, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1982. gada 21. jūlijā (72 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās šahists

Alfrēds Eklons (1909. gada 25. septembris, Valka - 1982. gada 21. jūlijs, Rīga) bija Latvijas šahists.

Šahu iemācījies spēlēt 17 gadu vecumā. Jau 1927. gada rudenī iesaistījies Valkas šahistu grupā, kas nodibināja Valkas sporta biedrības šaha sekciju.[1] No 1930. līdz 1933. gadam bijis šīs šaha sekcijas vadītājs. Izcīnījis trīs Valkas šaha meistara titulus. 1930. gadu pirmajā pusē regulāri piedalījies Latvijas šaha čempionātos. Lielākais panākums izcīnīts 1932. gadā Jelgavā, kad dalīta 1.-2. vieta 1932. gada Latvijas šaha čempionāta 1. virsturnīrā ar Movšu Feiginu. Aprīlī četru partiju papildmačā Rīgā gan nācies piekāpties nākamajam Latvijas meistaram ar ½:2½.[2] Interesanti, ka divos nākamajos Latvijas šaha čempionātos Eklons spēja sasniegt pozitīvu rezultātu pret Feiginu - 1½:½. 1932. gadā nospēlējis neizšķirti maču ar tolaik Igauniju pārstāvošo Vladu Mikenu - 2½:2½. 1934. gadā Valkā viesojies Austrijas lielmeistars Rūdolfs Špīlmans, kurš sniedzis simultānspēles seansu labākajiem pilsētas šahistiem un partiju ar Eklonu pēc grūtas cīņas beidzis neizšķirti. 1933. gadā Eklons izdevis šaha mācību grāmatu "Rokas grāmata šacha spēlē", kurai bijis nozīmīgs ieguldījums šaha spēles popularizēšanā Latvijā.[3] 1930. gadu otrajā pusē Eklona kā šahista izaugsme apstājusies. Tā laika presē izskanējusi doma, ka Eklons sen būtu bijis šaha meistars, ja vien dzīvotu Rīgā, jo provinces šahistam ir grūti uzņemties ceļa un citus izdevumus, lai piedalītos nopietnos šaha turnīros.[4] 1940. gadā Eklons izcīnījis Vidzemes apgabala ātrspēles šaha meistara nosaukumu,[5] bet 1941. gadā pārvācies uz dzīvi Talsos un kļuvis par Talsu ātrspēles šaha meistaru.[6] Saņēmis uzaicinājumu piedalīties arī 1. Latvijas PSR šaha čempionātā 1941. gada pavasarī Rīgā, taču nav spēlējis šajā turnīrā.[7] Pēc Otrā pasaules kara pārvācies uz dzīvi Rīgā. Turpinājis piedalīties šaha turnīros. Lielākais panākums bijis 1954. gadā dalītā 1.-2. vieta ar Kārli Klāsupu Rīgas šaha čempionātā. Piedalījies arī 1959. gada Rīgas šaha čempionātā.[8] Pēdējais nopietnais panākums bijis iekļūšana Latvijas šaha čempionāta fināla 1960. gadā, kurā gan nācies samierināties ar vietu turnīra tabulas beigās.

Vietas Latvijas šaha čempionātos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. "Valkas sporta biedrības šacha sekcijas 10 gadu darbība", žurnāls "Šaha Māksla" 25.12.1937
  2. laikraksts "Rigasche Rundschau", 04.04.1932, 06.04.1932
  3. "Valsts Bibliotēkas Biļetens", 01.01.1933
  4. Zigfrīds Solmanis, "Latvijas šacha organizēšanas iespējas", žurnāls "Šaha Māksla", 01.07.1938
  5. laikraksts "Darba Dzīve", 15.06.1940
  6. laikraksts "Sarkanais Sports", 01.02.1941
  7. "1. LPSR šacha čempionāts", laikraksts "Darbs", 14.01.1941
  8. laikraksts "Cīņa", 11.11.1959
  • Alfrēds Eklons. Rokas grāmata šacha spēlē. 2. pārstrādātais izdevums. Valka, 1933. Izdevis un iespiedis J. Rauska. 14X10 cm. 80 lpp. 3000 eks.