Avārijas nosēšanās

JetBlue Flight 292 veic avārijas nosēšanos Losandželosas lidostā.

Avārijas nosēšanās ir prioritāra nosēšanās, ko veic gaisa kuģis, reaģējot uz ārkārtas situāciju, kad radušies tūlītēji vai pastāvīgi draudi gaisa kuģa drošībai un ekspluatācijai, vai arī pēkšņi nepieciešams pasažieri vai apkalpes locekli nogādāt uz zemes, lai tam sniegtu medicīnisko palīdzību.

Parasti tā ir novirzīšana uz tuvāko vai vispiemērotāko lidostu vai gaisa spēku bāzi, ko Gaisa satiksmes kontrolei jāveic nekavējoties pēc briesmu ziņojuma saņemšanas.

Avārijas nosēšanos veidi

Ir dažādi avārijas nosēšanos veidi, nosēšanās var būt plānota vai neplānota.

• Piespiedu nosēšanās — gaisa kuģis ir spiests veikt nosēšanos tehnisku problēmu vai ekstremālu laikapstākļu dēļ. Ja notikusi vai nav novēršama liela sistēmas kļūme, nosēšanās jāveic pēc iespējas ātrāk tuvākajā iespējamā vietā. Piespiedu nosēšanās nepieciešamību izraisa svarīgu lidaparāta sistēmu, piemēram, dzinēju, hidraulikas vai šasiju bojājumi vai nopietni darbības traucējumi, tādēļ nosēšanās jāveic pat tad, ja nav pieejams skrejceļš. Pilots mēģina nosēdināt gaisa kuģi tā, lai minimizētu tajā esošo cilvēku traumēšanas vai bojā ejas iespēju. Piespiedu nosēšanās, lai novērstu avāriju, var notikt pat tad, ja gaisa kuģis joprojām ir lidotspējīgs.
• Nosēšanās piesardzības nolūkā var notikt, ja par plānoto nosēšanās vietu ir pārāk maz informācijas, ja lidojuma laikā notikušas neparedzētas izmaiņas, radusies neparasta vai ārkārtas situācija. Tāda situācija var rasties gaisa kuģa problēmu dēļ, kā arī gadījumos, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība vai policijas iejaukšanās. Jo ātrāk pilots atrod un pārbauda potenciālo nosēšanās vietu, jo mazāka ir iespēja, ka radīsies papildu problēmas gaisa kuģa stāvokļa, laikapstākļu vai citu faktoru dēļ.
• Īpašs gadījums ir piespiedu nosēšanās uz ūdens (angļu: ditching). Kad avarējušais gaisa kuģis nonāk saskarē ar ūdens virsmu, tas, visticamāk, nogrims, ja speciāli nav paredzēts peldēšanai, taču atkarībā no bojājuma tas var uz ūdens noturēties pat vairākas stundas.

Veicamās procedūras

Ja piespiedu nosēšanās laikā nav pieejama dzinēja jauda, lidmašīna planē, savukārt helikopters izmanto autorotāciju, lai nolaistos uz zemes, saglabājot kontroli pār lidaparātu. Piloti bieži veic treniņus, kuros tiek simulēta dzinēja atteice, un pilotam jāveic droša nosēšanās, izvēloties nolaišanās vietu un pēc tam noplanējot ar optimālāko ātrumu.

Ja attālumā, kuru lidaparāts var veikt planējot vai izmantojot autorotāciju, ir piemērota nosēšanās vieta, neplānota nosēšanās visbiežāk neradīs būtiskus zaudējumus vai traumas, jo motorizētie lidaparāti pie nosēšanās parasti izmanto ļoti nelielu jaudu vai pat planē. Vieglie lidaparāti bieži var droši nosēsties laukā, uz ceļa vai citā piemērotā vietā, vai uz ūdens, ja tie ir aprīkoti ar pludiņiem. Vidēja lieluma lidaparātiem un lielajiem laineriem parasti ir vajadzīgas garas, sagatavotas skrejceļa virsmas, jo tiem ir lielāka masa un lielāks piezemēšanās ātrums. Planieri parasti aizlido tālu prom no pacelšanās vietas, līdz ar to lielākā daļa planieru pilotu ir iepraktizējušies nolaisties ārpus lidlauka.

Daži avārijas nosēšanās gadījumi

Lielajās lidmašīnās ir vairāki dzinēji un lidaparāta sistēmas tiek dublētas, tādēļ piespiedu nosēšanās tām atgadās ārkārtīgi reti, taču dažas šādas nosēšanās tomēr var atzīmēt. 1983. gada 23. jūlijā lidsabiedrības Air Canada lidmašīna Boeing 767 bija iztērējusi visu degvielu, taču pēc planēšanas veiksmīgi piezemējās Gimli lidostā Manitobā, Kanādā. Šis atgadījums tiek dēvēts par Gimli planētāju (Gimli Glider).

1982. gada jūnijā British Airways lidmašīna Boeing 747. kas veica lidojumu no Kualalumpuras uz Pērtu, iekļuva vulkānisko pelnu mākonī un zaudēja vilkmi visos četros dzinējos, trim no tiem darbību vēlāk izdevās atjaunot, un lidmašīna veiksmīgi nosēdās Džakartā.

1988. gada 28. aprīlī lidsabiedrības Aloha Airlines lidmašīnai dekompresijas rezultātā no fizelāžas atdalījās apmēram 35 kvadrātmetri alumīnija apšuvuma. Lidojumu novirzīja uz Kahului lidostu, kur lidmašīna veiksmīgi nosēdās, taču šai negadījumā bija viens upuris — stjuarte, kura dekompresijas brīdī tika izsviesta no kabīnes. Dažas avārijas nosēšanās notikušas arī pēdējos gados.

Neveiksmīga avārijas nosēšanās notika 1977. gada 4. aprīlī, kad Southern Airways lidmašīna DC-9 spēcīga pērkona negaisa laikā krusas un lietus dēļ zaudēja vilkmi abos dzinējos un, nespējot aizlidot līdz lidostai, veica piespiedu nosēšanos uz ātrgaitas šosejas netālu no Ņūhofas (New Hofe) ASV Džordžijas štatā. Lidmašīna veica smagu piezemēšanos, bez tam tās tvertnēs bija liels daudzums degvielas, tādēļ tā uzliesmoja, gāja bojā lielākā daļa lidmašīnas pasažieru un vairāki cilvēki uz zemes.

Ārkārtas nosēšanās aviokompānijas veic samērā bieži, un gandrīz visas no tām beidzas bez starpgadījumiem. Tomēr, ņemot vērā šādu nosēšanos neprognozējamo raksturu, tās viegli var izvērsties par avārijas nosēšanām vai pat katastrofām.

Salīdzinoši liels avārijas nosēšanos skaits ir Īrijas Šenonas (Shannon) lidostā, jo tā ir pirmā lielākā lidosta, ko pēc okeāna šķērsošanas sasniedz transatlantiskie laineri.