Berķenes muiža
Berķenes muiža | |
---|---|
Berķenes muižas kungu mājas restaurācijas darbi 2014. gadā | |
Iepriekšējie nosaukumi | Groß-Berken |
Vispārīga informācija | |
Atrašanās vieta | Ziedkalne, Vilces pagasts, Jelgavas novads, Latvija |
Pabeigta | 18.gs. otrā puse. |
Rekonstrukcija |
19.gs. vidus. 21.gs. sākums. |
Īpašnieks | Privātīpašums. |
Oficiālais nosaukums: Berķenes muižas kungu māja | |
Aizsardzības numurs | 5273 |
Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 15. decembris |
Berķenes muiža, agrāk Lielberķenes muiža (vācu: Groß-Berken) atrodas Svētes upes krastā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā. Muižas centra apbūve ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1462. gadā Mēdemu dzimtas priekštecis Klāvs no Medeheimas ieguva vairākus zemes īpašumus Mītavas komturijas teritorijā. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā muiža atradās Mežmuižas draudzes novadā, 1616. gadā to sadalīja divās patstāvīgās muižās. 1694. gadā abu muižu dzimtkungs Heinrihs Vilhelms fon Medems abas muižas pārdeva Ēvaldam fon der Brinkenam. Lielā Ziemeļu kara laikā 1704. gadā Lielberķenes un Mazberķenes muižas nopirka Heinrihs Ernsts fon der Brigens, 1705. gadā Ēvalds Heinrihs fon der Brinkens. Netālu notika Mūrmuižas kauja, kurā zviedri guva uzvaru pār krieviem. 1714. gadā muižu nopirka rotmistrs Levins fon Grothuss, 1742. gadā viņa brāļadēls leitnants Johans Gebhards fon Grothuss, kura mazdēls Teodors Grothuss muižā esot pavadījis dzīves pirmos gadus. 1767. gada 25. jūnijā par 120 000 Alberta florīnu Lielbērķenes muižu nopirka rotmistrs Magnuss fon Butlars, kurš uzcēla tagadējo muižas kungu māju.
1812. gada 16. februārī Lielbērķenes muižu izsolē nopirka kolēģijas padomnieks Pēteris Bīnemanis fon Bīnenštams, 1841. gadā to iegādājās Ernsts fon Elzens, 1853. gadā zeltkalis Frīdrihs Filips Dannenbergs.
Agrārās reformas gaitā 1922. gadā muižas zem iun ēkas sadalīja vairākiem jaunsaimniekiem, bet pēc Latvijas okupācijas ēkās bija Ziedkalnes pasta nodaļa, kolhoza kantoris un dzīvokļi. 2004. gadā avārijas stāvoklī esošo ēku iegādājās Ilze un Aldis Melgalvji, kuri uzsāka tās atjaunošanas darbus.[1] Atjaunošanas darbi ilga vairāk kā 10 gadus un tie veikti pēc arhitekta Pētera Blūma projekta. Šobrīd muižas ēkā darbojas viesnīca ar SPA.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |