Pāriet uz saturu

Didzis Šmits

Vikipēdijas lapa
Didzis Šmits
Didzis Šmits 2019. gadā
Latvijas Republikas zemkopības ministrs
Amatā
2022. gada 14. decembris — 2023. gada 15. septembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis Kaspars Gerhards
Pēctecis Armands Krauze
14. Saeimas deputāts
Amatā
2022. gada 1. novembris — 2022. gada 14. decembris
Prezidents Egils Levits
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
Amata sākums
2023. gada 20. septembris
Prezidents Edgars Rinkēvičs
Premjerministrs Evika Siliņa
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati 1975. gada 14. februārī (49 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Jaunais laiks (2006—?)
Jaunlatvija (2009—?)
KPV LV (2018—2019)
Latvijas Zaļā partija (kopš 2022)
Profesija uzņēmējs
Augstskola Latvijas Universitāte
Parīzes 11. Universitāte

Didzis Šmits (dzimis 1975. gada 14. februārī) ir latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijis Latvijas zemkopības ministrs. Ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Apvienotais saraksts". Bijis arī 13. Saeimas deputāts, ievēlēts no partijas KPV LV saraksta. Šobrīd ir Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Beidzis Rīgas Franču liceju un Latvijas Universitāti (politikas zinātnes bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās (1998)), kā arī Parīzes 11. Universitātē ieguvis maģistra grādu starptautisko organizāciju diplomātijā (2000).

Darbojies kā lobists. Bijis Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents (ievēlēts 2006. gada nogalē) un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs, kā arī Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gadā D. Šmits bija Tautas partijas ārlietu ministru Riharda Pīka un Arta Pabrika biroja vadītājs.[1]

Pats politikā iesaistījies 2005. gadā, kad nesekmīgi kandidēja Rojas pagasta padomes vēlēšanās no saraksta "Roja mūsu galvaspilsēta",[2] vēlāk kļūstot par deputātu.[nepieciešama atsauce]

2006. gadā, pirms 9. Saeimas vēlēšanām, iestājies partijā "Jaunais laiks", kļūstot arī par partijas Saeimas frakcijas konsultantu un preses sekretāru. 2009. gadā D. Šmits bija partijas "Jaunlatvija" dibinātāju skaitā, ievēlēts par partijas vadītāju un kandidēja Rīgas domes vēlēšanās, taču saraksts vēlētāju atbalstu neguva. 2010. gadā D. Šmits piedalījās partiju apvienības "Par labu Latviju" dibināšanā, pārstāvot tajā partiju "Jaunlatvija", taču partijas kopsapulce vēlāk dalības ieceri noraidīja.

2018. gadā D. Šmits iestājās partijā KPV LV, no tās saraksta tika ievēlēts 13. Saeimā. Veidojot Krišjāņa Kariņa valdību, D. Šmitam tajā bija paredzēts ekonomikas ministra portfelis, taču neilgi pirms balsojuma par valdības apstiprināšanu viņš no piedāvājuma atteicās.[3] 2019. gada Valsts prezidenta vēlēšanās viņš kandidēja uz Valsts prezidenta amatu, piekāpjoties Egilam Levitam. Vēlāk izstājies no KPV LV Saeimas frakcijas un partijas. 2021. gada maijā, kad KPV LV Saeimas frakciju bija pametusi virkne deputātu, tika paziņots, ka D. Šmits atgriezīsies frakcijas sastāvā, lai gan viņš nepiedalījās Saeimas sēdēs kopš Covid-19 pandēmijas laikā ieviestā Saeimas attālinātā darba sākuma.

2022. gada sākumā kļuvis par Latvijas Zaļās partijas biedru un sadarbojās ar Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakciju.[4] 2022. gada rudenī notikušajās Saeimas vēlēšanās ievēlēts 14. Saeimā no apvienības "Apvienotais saraksts". Decembrī apstiprināts par zemkopības ministru Krišjāņa Kariņa valdībā.

Personīgā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

D. Šmita māsa ir māksliniece Gita Šmite, precējusies ar reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistu Ēriku Stendzenieku.[5]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kaspars Gerhards
Latvijas zemkopības ministrs
2022. gada 14. decembris2023. gada 15. septembris
Pēctecis:
Armands Krauze