E-talons
E-talons ir Rīgas sabiedriskā transporta elektroniskā biļete. Pirms elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas Rīgas sabiedriskajā transportā, tika veikta esošās situācijas un iespēju izpēte, kas iekļāva sevī tehnoloģisko, ekonomisko un juridisko izvērtējumu. Izpētes posms noslēdzās 2007. gada sākumā, kad tika izstrādāts un apstiprināts e-biļetes ieviešanas modelis, kā arī kopuzņēmuma dibināšana. 2007. gada laikā tika izvēlēts sadarbības partneris. Par atbilstošāko tika atzīta ASV kompānija ACS jeb Affiliated Computer Services, Inc.. Šīs kompānijas elektroniskās biļešu sistēmas darbojas arī Parīzē, Lionā, Tulūzā, Varšavā, Cīrihē, Hjūstonā, Monreālā un Melburnā.[1]
Ieviešanas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 2008. gada 1. oktobra tika uzsākta pieteikšanās E-talonam, aizpildot anketu un nosūtot to Rīgas satiksmei pa pastu vai iesniedzot to jebkurā Rīgas satiksmes kasē. Pieteikšanās bija obligāta iedzīvotājiem, kuriem bija piešķirti Rīgas domes atvieglojumi sabiedriskā transporta izmantošanai. Lai atvieglotu pieteikšanos E-talonam, no 1. oktobra Rīgas satiksme atvēra klientu apkalpošanas centrus, kuros bija iespējams iegūt nepieciešamo informāciju par E-talonu, aizpildīt pieteikuma anketas, kā arī nofotografēties un bez maksas iegūt anketai nepieciešamo fotogrāfiju.[2]
Sākotnēji tika plānots, ka elektroniskā biļete Rīgas sabiedriskajā transportā tiks ieviesta 2009. gada 1. martā, tomēr Rīgas satiksme nolēma noteikt pārejas laiku E-talona ieviešanai, jo uzņēmums saprata, ka vēl ir daudz neskaidrību gan pasažieriem, gan sabiedriskā transporta vadītājiem. Tas nozīmē, ka no 1. marta sabiedriskajā transportā vēl turpināja darboties arī vecā samaksas kārtība.[3] 2009. gada 1. marts — visos Rīgas sabiedriskā transporta veidos pakāpeniski sāka ieviest vienoto elektronisko biļeti jeb E-talonu. Jaunās sistēmas ieviešana tika sadalīta vairākos posmos. E-talona projekta 1. posms tika ieviests no 1. marta. No šīs dienas pie tramvaju un trolejbusu vadītājiem vairs nevarēja nopirkt vecā parauga braukšanas biļeti, bet viņi biļeti drukāja paši no īpašām uzstādītām pultīm.
Nākamais posms tika ieviests no 1. aprīļa, kad paralēli jau esošajai norēķinu sistēmai sāka darboties arī jaunie viedkaršu lasītāji. Daudzviet pilsētā tika izvietoti viedbiļešu — kartona bezkontakta biļešu — tirdzniecības automāti. No 1. aprīļa tajos varēja iegādāties un papildināt biļetes, kas der 5, 10 vai 20 braucieniem vai arī konkrētam dienu skaitam.
Tomēr jaunās sistēmas ieviešana neiztika arī bez starpgadījumiem. 1. aprīlī pasažieri daudzviet nevarēja apmaksāt brauciens ar viedbiļeti — dzelteno E-talonu, kurā glabājas biļete 5, 10 vai 20 braucieniem. Problēma radās tādēļ, ka līdz 31. martam karšu lasītājiem bija uzlikts aizliegums noskaitīt samaksu par braucienu, taču 1. aprīlī, kad elektroniskajiem norēķiniem vajadzēja sākt strādāt, pretēji plānotajam, aizliegums automātiski neatcēlās. Kļūme gadījās tiem transportiem, kas izgāja pirmajā maiņā, tiem, kas izbrauca otrajā, tā jau tika novērsta. Arī 2. aprīlī pasažieriem radās līdzīga rakstura problēmas atsevišķos transporta līdzekļos, taču dienas laikā tās novērstas.[4] [5]
Visi E-talona produkti pilnībā tika ieviesti un sāka darboties no 2009. gada 1. maija. No šā datuma vairs nebija derīgas vecā parauga vienreizējās braukšanas biļetes.[6] Tarifs netika mainīts un palika 0.40 Ls par vienu braucienu.
Kopumā E-talona ieviešanai tika iztērēti 14 miljoni latu, un katru gadu šīs norēķinu sistēmas uzturēšanai būs nepieciešami 5,5 miljoni latu.[5] E-talonu iegādāties un papildināt var vairāk nekā 300 tirdzniecības vietās visā Rīgā. Pakāpeniski pilsētā tiek izvietoti arī 46 biļešu automāti.[7]
No 2013. gada 1. oktobra ar e-talonu varēja norēķināties arī vilcienos Rīgas robežās, tas ir, no Rīgas Pasažieru stacijas līdz Vecāķu, Juglas, Dārziņu, Baložu un Babītes stacijām.[8] To varēja izdarīt tikai tie, kuriem ir piešķirts kāds no braukšanas atvieglojumiem Rīgas sabiedriskajā transportā, piemēram, skolēni, studenti, pensionāri vai invalīdi. Atšķirībā no autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem, kur e-talona nolasītājs ir piestiprināts noteiktā vietā, vilcienos e-talonu varēja reģistrēt pie konduktora-kontroliera. Starp PV un Rīgas domi tika noslēgts līgums līdz 2014. gada 31. augustam, kas paredzēja, ka RD katru mēnesi maksās PV 41 500 € par e-talonu lietošanu vilcienos. Tā kā pēc līguma beigām 2014. gada 31. augustā vienošanās starp PV un Rīgas domi par e-talonu turpmāku lietošanu netika panākta, no 2014. gada 13. septembra e-talonu lietošana vilcienos tika pārtraukta.[9]
2021. gada oktobrī, papildus E-talonam, Rīgas sabiedriskajā transportā parādījās QR koda biļetes, ļaujot apmaksāt braucienu izmantojot oficiālo Rīgas satiksmes lietotni vai arī Mobilly lietotni.[10] No 2022. gada 1. janvāra tika pārtraukta biļešu pārdošana pie transportlīdzekļa vadītāja. Vienīgais izņēmums ir 22. autobusu maršruts, kur vadītāji joprojām pārdod biļetes.[11]
No 2023. gada 2. janvāra stājās spēkā jaunais Rīgas sabiedriskā transporta biļešu klāsts, ieviesot 90 minūšu biļeti, kuras cena ir 1.50 eiro. Tāpat mēnešbiļetes cena tika samazināta līdz 30 eiro.[12]
E-talona biļešu klāsts un cenas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Biļešu klāsts sākot ar 2023. gadu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laika biļetes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | |
| 90 minūšu biļete | 1.50 |
| 24 stundu biļete | 5.00 |
| 3 dienu biļete | 8.00 |
| 5 dienu biļete | 10.00 |
| Mēneša biļete atlaižu saņemējiem | 15.00 |
| Mēneša biļete | 30.00 |
Biļešu klāsts pirms 2023. gada
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Biļete noteiktam braucienu skaitam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | |
| 1 studentu braucienam** | 0.30 |
| 1 brīvdienu braucienam* | 0.60 |
| 1 braucienam | 1.15 |
| 2 braucieniem | 2.30 |
| 4 braucieniem | 4.60 |
| 5 braucieniem | 5.75 |
| 10 braucieniem | 10.90 |
| 20 braucieniem | 20.70 |
| 50 braucieniem** | 50.60 |
- *biļeti var ielādēt tikai Rīdzinieka kartē;
- **biļeti var ielādēt tikai zilajos e talonos un Rīdzinieka kartē.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
E-talona karšu lasītājs autobusā -
E-talona mobilā tirdzniecības vieta -
Vienreizējā papīra biļete -
E-talona priekštecis
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ SIA Rīgas satiksme - Preses relīzes[novecojusi saite]
- ↑ SIA Rīgas satiksme - Ziņas
- ↑ Viļņā e-talonu ievieš krietni lētāk nekā Rīgā, diena.lv, 11.02.2009.
- ↑ E-talona sistēma pilnībā nedarbojas arī šodien, diena.lv, 02.04.2009.
- ↑ 5,0 5,1 Daudz iebildumu par viedkartes nenolasīšanu sabiedriskajā transportā[novecojusi saite], db.lv, 04.04.2009.
- ↑ E-talons jau pēc nedēļas; jaunā sistēma jau ieviesta, tvnet.lv, 25.03.2009.
- ↑ Elektroniskā viedbiļete jau aprīlī, bet mēnešbiļetes vēl papīra, bizness.lv, 26.03.2009.
- ↑ No 1.oktobra vilcienos varēs braukt ar e-talonu[novecojusi saite] Financenet.tvnet.lv, 30.09.2013
- ↑ PV: No 13.septembra vilcienos nevarēs izmantot Rīgas e-talonus; Rīgas dome neizpratnē Arhivēts 2014. gada 15. septembrī, Wayback Machine vietnē. tvnet.lv, 04.09.2014
- ↑ Uldis Āboliņš. «“Rīgas satiksme” ievieš ar telefonu skenējamas QR kodu biļetes». TV3 Ziņas, 2021. gada 9. oktobrī.
- ↑ «Vadītāji biļetes netirgo un "koda" biļete: izmaiņas galvapilsētas sabiedriskā transportā». Lsm.lv.
- ↑ «Rīgas sabiedriskajā transportā samazinās mēneša biļetes cenu un mainīs braukšanas biļešu klāstu». Rīgas satiksme. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 19. novembrī. Skatīts: 2023. gada 1. janvārī.