Eduards Bernšteins (vācu: Eduard Bernstein; dzimis 1850. gada 6. janvārī, miris 1932. gada 18. decembrī) bija vācu marksists, politikas teorētiķis un politiķis. Atteikdamies no idejas par kapitālisma tūlītēju sabrukumu, aicināja veikt sociālas reformas demokrātiskā ceļā, šādi likdams pamatus mūsdienu sociāldemokrātijai. Savas idejas apzīmēja kā revizionismu.
Dzimis Berlīnē, ebreju izcelsmes dzelzceļnieka ģimenē. Strādādams bankā, 1872. gadā iesaistījās strādnieku kustībā. Pēc tam, kad 1878. gadā Vācijā tika pieņemti Antisociālistu likumi, emigrēja uz Šveici, kur bija avīzes Sozialdemokrat redaktors. 1888. gadā tika izsūtīts no Šveices un apmetās Londonā, kur satuvinājās ar Engelsu.
1891. gadā Vācijas sociāldemokrāti pieņēma Erfurtes programmu, kuru bija radījuši Bernšteins, Kautskis un Bēbelis. Tomēr drīz pēc tam Bernšteins, iespējams, ietekmējoties no Fabiāņu biedrības, izvirzīja idejas par iespēju demokrātiskiem līdzekļiem veikt pāreju uz sociālismu. 1901. gadā atgriezās Berlīnē. No 1902. gada vairākkārtīgi tika ievēlēts par Reihstāga deputātu.
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eduards Bernšteins.
