Eriks Kandels
| ||||||||||||
|
Eriks Rihards Kandels (angļu: Eric Richard Kandel, dzimis 1929. gada 7. novembrī) ir Austrijas ebreju izcelsmes amerikāņu neiropsihiatrs, 2000. gada Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā laureāts par pētījumiem atmiņas fizioloģijā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Vīnē, ebreju ģimenē. Pēc Austrijas anšlusa ģimene emigrēja, un 1939. gada 11. maijā Kandels apmetās Bruklinā. No 1944. gada studēja Hārvarda Universitātē vēsturi un literatūru, vēlāk ieintesējās par psihoanalīzi. 1952. gadā iestājās Ņujorkas Universitātes Medicīnas skolā, kur ieinteresējās par atmiņas procesu bioloģisko pamatu. 1955. gadā stažējās Kolumbijas Universitātē. No 1957. līdz 1960. gadam strādāja Psihiskās veselības Nacionālajā institūtā, kur izvēlējās jūras bezmugurkaulniekus — aplīzijas, par savu pētījumu objektu, jo tie ir vieni no vienkāršākajiem organismiem, kuriem piemīt atmiņa. 1965. gadā publicēja pirmos pētījumus. Strādājis Ņujorkas Universitātes Medicīnas skolā, vēlāk — Kolumbijas Universitātes Ārstu un ķirurgu koledžā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eriks Kandels.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Nobela prēmijas profils (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Priekštecis: Ginters Blobels |
Nobela prēmija medicīnā vai fizioloģijā 2000. gads (kopā ar Arvīdu Karlsonu un Polu Grīngardu |
Pēctecis: Lelands Hartvels Toms Hants Pols Narss |
|