Pāriet uz saturu

Gunta Vaičule

Vikipēdijas lapa
Gunta Vaičule
Gunta Vaičule
Gunta Vaičule 2024. gadā
Personas dati
Dzimusi 1995. gada 9. martā (29 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Augums 179 cm
Svars 65 kg
Izglītība

Latvijas Universitāte

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna 200 m, 400 m
Treneris Edvīns Krūms
Pēteris Stripkāns
Medaļas
Eiropas U-23 čempionāts
Zelts Bidgošča 2017 400 m
Universiāde
Sudrabs Taipeja 2017 200 m

Gunta Vaičule (dzimusi Gunta Latiševa-Čudare 1995. gada 9. martā Rēzeknē) ir Latvijas vieglatlēte, startē sprinta distancēs, īpaši specializējoties 200 m un 400 m disciplīnai. 2017. gada Eiropas U-23 čempione šajā distancē.

Karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā izcīnījusi 4. vietu 200 m distancē ar rezultātu 24,24 s. Tā paša gada Pasaules čempionātā jauniešiem 100 m izcīnīja 26. vietu, savukārt divreiz garākā distancē — 15. vietu. 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem ieņēma 32. vietu 400 m/b distancē. 2013. gada Eiropas U-20 čempionātā uzstādījusi Latvijas rekordu junioriem 400 m distancē (52,76 s). 2014. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja 13. vietu 400 m distancē.

Kvalificējās 2014. gada Eiropas čempionātam, kur bija jaunākā sportiste Latvijas komandā.[1]

2015. gada jūlijā Eiropas U-23 čempionātā Tallinā uzrādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (52,60), kas tomēr nepietika, lai kvalificētos sacensību finālam.[2] Tai pašā mēnesī Somijas pilsētā Joensū uzlaboja personisko rekordu līdz 52,29. 2015. gada augustā Pekinā notiekošajā Pasaules čempionātā G. Latiševa-Čudare ar jaunu personisko rekordu (52,17 s, arī uzstādīts Latvijas junioru (U-23) rekords) izcīnīja 30. vietu.[3]

2017. gada jūnijā Valsts Prezidenta kausa izcīņā Valmierā G. Latiševa-Čudare uzvarēja 200 m distancē ar jaunu personisko rekordu 23,50 sekundes.[4] 2017. gada 13. jūlijā 2017. gada Eiropas U-23 čempionātā Bidgoščā Gunta Latiševa-Čudare kļuva par čempioni ar rezultātu 52,00 s (pirms tam pusfinālā viņa bija uzstādījusi jaunu personisko rekordu 51,80 s). Jūlijā Latvijas čempionātā Ogrē uzstādīja arī jaunu personisko rekordu 100 m sprinta distancē — 11,53 s, kas deva zelta medaļu, apsteidzot Sindiju Bukšu.

G. Latiševa-Čudare startēja arī 2017. gada Pasaules čempionātā pieaugušajiem Londonā. Ar jaunu personisko rekordu 51,37 sekundes viņa kvalificējās sacensību pusfinālam (iepriekšējais rekords labots par 0,43 sekundēm; šis ir otrais ātrākais skrējiens Latvijas vieglatlētikas vēsturē aiz Vinetas Ikaunieces 1988. gadā).[5] Viņa nekvalificējās finālskrējienam, ieņemot 12. vietu kopvērtējumā (rezultāts pusfinālā 51,57 s), kas bija augstākā vieta no Eiropas sportistēm 400 m distancē, kā arī otrā augstākā vieta starp Latvijas sportistiem šajā čempionātā.[6]

Augustā G. Latiševa-Čudare piedalījās Universiādē Taipejā, kur startēja 200 m skrējienā, sasniedza finālu un tajā ar jaunu personisko rekordu (23,15 s) ieguva sudraba medaļu.

2019. gada Eiropas čempionātā telpās Glāzgovā 400 m distances priekšskrējienā pārspēja 43 gadus veco valsts rekordu telpās (52,66 s), kas iepriekš piederēja Intai Kļimovičai (52,8 s).[7] G. Vaičule piedalījās 2019. gada Pasaules čempionātā Dohā, kur ieņēma 30. vietu kopvērtējumā 200 m distancē.

Pēc bērna piedzimšanas 2020. gadā G. Vaičule 2021. gadā atgriezās profesionālajā sportā. 2022. gada Pasaules čempionātā ASV pilsētā Jūdžīnā G. Vaičule startēja 400 m distancē, kur ar rezultātu 52,21 s ieņēma 25. vietu.[8] 2022. gada Eiropas čempionātā Minhenē 400 m pusfinālā laboja personisko rekordu, veicot distanci 51,25 sekundēs, un kopvērtējumā ieņēma desmito vietu.[9]

2023. gada Pasaules čempionātā Budapeštā priekšskrējienā 400 metru distanci veica 51,36 sekundēs, uzstādot savu sezonas labāko rezultātu. Līdz iekļūšanai pusfinālā pietrūka 0,09 sekundes, un sacensības G. Vaičule noslēdza 27. vietā.[10] 2024. gada Eiropas čempionātā viņa startēja 200 m distancē un pārvarēja pirmo kārtu, bet pusfināla skrējiens nebija sekmīgs un G. Vaičule ieņēma 24. vietu kopvērtējumā. Latvijas čempionātā Valmierā viņa uzstādīja jaunu personisko rekordu 400 m distancē (50,83 s), kas deva ne vien zelta medaļu, bet arī izpildītu kvalifikācijas normatīvu startam 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[11] Olimpiskajās spēlēs Parīzē ieguva 26. vietu, gandarījuma skrējienu noskrienot 50,93 sekundēs, kas ir otrais augstākais rezultāts viņas karjerā, bet par 0,12 sekundēm atpalika no robežas iekļūšanai pusfinālā.[12] Vaičule kopā ar Ernestu Zēboldu nesa karogu noslēguma ceremonijā.[13]

Personiskie rekordi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Disciplīna Rezultāts Datums Vieta
100 m 11,53 s 2017. gada 29. jūlijs Valsts karogs: Latvija Ogre, Latvija
200 m 22,94 s 2018. gada 16. jūnijs Valsts karogs: Latvija Ogre, Latvija
400 m 50,83 s 2024. gada 29. jūnijs Valsts karogs: Latvija Valmiera, Latvija

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gunta ārpus sporta nodarbojas ar tautas dejām, ar Rēzeknes deju kolektīvu "Dziga" piedaloties XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos.[14]

2018. gada 28. septembrī salaulājusies ar lauksaimnieku Mārtiņu Vaičuli.[15] 2020. gadā ģimenē piedzima meita.[16]

2019. gada martā absolvēja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, iegūstot maģistra grādu tiesību zinātnēs un juristes kvalifikāciju.[17]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «XXII Eiropas čempionāts Cīrihē». Lat-athletics.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. martā. Skatīts: 2014. gada 8. augustā.
  2. ↑ Latiševa-Čudare ar personisko rekordu nesasniedz U-23 Eiropas čempionāta finālu Arhivēts 2018. gada 7. maijā, Wayback Machine vietnē. Sportazinas.cm
  3. ↑ «Skrējēja Latiševa-Čudare ar personisko rekordu iegūst 30. vietu pasaules čempionātā». lsm.lv. Skatīts: 2015. gada 24. augustā.
  4. ↑ Latiševa-Čudare Gunta[novecojusi saite] skriesim.lv
  5. ↑ VIDEO: Gunta Latiševa-Čudare ar personisko rekordu ieskrien pasaules čempionāta pusfinālā LSM
  6. ↑ VIDEO: Pasaules čempionātā ātrākā eiropiete Latiševa-Čudare izcīna 12.vietu 400 metros LSM
  7. ↑ Vilis Strungs. «Vaičule labo 43 gadus seno valsts rekordu un tiek EČ pusfinālā». Sportacentrs.com (latviešu), 2019-03-01. Skatīts: 2019-03-02.
  8. ↑ «Skrējēja Vaičule: Sākotnēji biju vīlusies, bet rezultāts pasaules čempionātā ir ļoti labs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-07-19.
  9. ↑ «Vaičule ar karjeras ātrāko skrējienu 400 metros iegūst desmito vietu EČ». Sportacentrs.com. 2022. gada 16. augusts. Skatīts: 2022. gada 17. augustā.
  10. ↑ «Vaičulei sezonas rekords 400 metros un 0,09 sekundes aiz pusfināla svītras». Sportacentrs.com. 2022. gada 20. augusts. Skatīts: 2023. gada 20. augustā.
  11. ↑ «Skrējēja Vaičule ar personisko rekordu nodrošina ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-08.
  12. ↑ «Sprintere Vaičule: Lepojos ar Parīzē piepildīto sapni, vasaras beigas izbaudīšu ar ģimeni». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-07.
  13. ↑ «“Neiespējamā misija – izpildīta!” – Parīzē tiek noslēgtas olimpiskās spēles». tv3.lv (latviešu). 2024-08-12. Skatīts: 2024-08-12.
  14. ↑ «Dziesmu un deju svētku dalībniece Latiševa-Čudare patlaban dzīvo skolā». sportacentrs.com. 2018. gada 4. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 2. oktobrī.
  15. ↑ Ints Megnis. «KĀ UZ PAPLĀTES: APPRECĒJUSIES VIEGLATLĒTE LATIŠEVA-ČUDARE». sportacentrs.com, 2018. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 2. oktobrī.
  16. ↑ «Vaičule: "Ticība saviem spēkiem ir atgriezusies un labi iesakņojusies manās šūnās"». Sportacentrs.com (latviešu). 2021-04-20. Skatīts: 2022-07-19.
  17. ↑ «Skrējēja Gunta Vaičule kļuvusi par diplomētu juristi». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2019-03-18.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gunta_Vaičule&oldid=4106268"