Hermanis Matsons
| Hermanis Matsons | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | |||||||
.svg){kind=small} Baltkrievijas PSRTautas komisāru padomes Valsts politiskās pārvaldes priekšsēdētājs | |||||||
|
Amatā 25.07.1931. — 10.04.1932. | |||||||
| Premjerministrs | Nikolajs Goloģeds | ||||||
| Priekštecis | Staņislavs Redenss | ||||||
| Pēctecis | Leonīds Zakovskis | ||||||
|
| |||||||
| Dzimšanas dati |
1896 Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) | ||||||
| Miršanas dati |
1938. gada 16. jūnijā Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) | ||||||
|
|- |
| |||||||
.svg){kind=small}
Hermanis Matsons (1896—1938) bija latviešu izcelsmes čekists, Baltkrievijas PSR Valsts politiskās pārvaldes priekšsēdētājs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedzima 1896. gadā Sepkules pagastā. KSDSP biedrs kopš 1914. gada.
No 1915. līdz 1918. gadam dienēja Krievijas Impērijas armijā. 1918. gadā bija Veļikije Luku—Polockas rajona Reģistrēšanas nodaļas priekšnieks. Kopš 1918. gada strādāja čekas iestādēs:
- Veļikije Luku apriņķa Ārkārtas komisijas (ĀK) priekšsēdētājs (1918. gada jūnijs — jūlijs)
- Pleskavas guberņas ĀK priekšsēdētājs (1918. gada jūlijs — 1922. gada janvāris)
- KSFPR Valsts politiskās pārvaldes (VPP) Tulas guberņas nodaļas priekšnieks (1922—1926)
- PSRS Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (AVPP) Urālu pilnvarotais pārstāvis (1926 — 1931. gada marts)
- AVPP Vidusāzijas pilnvarotais pārstāvis (1931. gada marts — jūlijs)
- AVPP Baltkrievijas PSR pilnvarotais pārstāvis, Baltkrievijas kara apgabala Īpašās nodaļas priekšnieks, Baltkrievijas PSR VPP priekšsēdētājs (1931. gada jūlijs — 1932. gada aprīlis)
- AVPP Tatārijas APSR pilnvarotais pārstāvis (1932. gada aprīlis — 1933. gada marts)
- PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Labošanas darbu nometņu galvenās pārvaldes Ieslodzījuma vietu nodaļas priekšnieks (1934. gada novembris — 1935. gada februāris)
- Austrumsibīrijas novada Zelta un platīna rūpniecības galvenās pārvaldes Holbonstroja direktors.
1937. gada 19. jūlijā arestēts. Apsūdzēts dalībā latviešu kontrrevolucionārā fašistiski nacionālistiskā organizācijā un labējo sazvērestībā. 1938. gada 16. jūnijā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda Matsonam nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā. 1988. gadā Maskavas kara apgabala Kara tribunāls Matsonu reabilitēja.[1][2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Матсон Герман Петрович (Matsons Hermanns)». Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898 - 1991.
- ↑ «Краткая биография руководителей». Комитет государственной безопасности Республики Беларусь.[novecojusi saite]