Pāriet uz saturu

Jānis Vagris

Vikipēdijas lapa
Jānis Vagris
LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs
Amatā
1985. gada 22. jūlijs — 1988. gada 6. oktobris
Priekštecis Pēteris Strautmanis
Pēctecis Anatolijs Gorbunovs
LKP CK Pirmais sekretārs
Amatā
1988. gada 4. oktobris — 1990. gada 7. aprīlis
Priekštecis Boriss Pugo
Pēctecis Alfrēds Rubiks

Dzimšanas dati 1930. gada 17. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Naudītes pagasts, Jelgavas apriņķis, Latvija
Miršanas dati 2023. gada 6. janvārī (92 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija PSKP
Profesija inženieris
Augstskola Latvijas Universitāte

Jānis Vagris (dzimis 1930. gada 17. oktobrī Naudītes pagastā; miris 2023. gada 6. janvārī[1] Rīgā) bija latviešu inženieris un valsts pārvaldes darbinieks, komunistiskās partijas funkcionārs. Bijis Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretārs, LKP CK Pirmais sekretārs (1985—1988) un LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs.

Dzimis 1930. gada 17. oktobrī Naudītes pagastā.[2] 1955. gadā pabeidza studijas Latvijas Valsts Universitātes Mehānikas fakultātē Pēc tam trīs gadus J. Vagris strādāja Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā par vecāko inženieri-tehnologu un instrumentu un ierīču biroja priekšnieku. Trīs gadus bija Jelgavas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks.[2][3]

1958. gadā Vagris iestājās PSKP.[4] No 1966. līdz 1973. gadam bija Liepājas pilsētas komitejas otrais, tad pirmais sekretārs.[2] Mācījās PSKP CK Augstākajā partijas skolā. 1973. gadā viņu iekļāva LKP Centrālajā komitejā.[4] 1978. gadā Jāni Vagri iecēla par Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretāru.[4] 1985. gada 20. augustā kļuva par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju.

Atmodas kustības laikā 1988. gada 4. oktobrī Vagri iecēla par LKP CK Pirmo sekretāru,[5] Borisa Pugo vietā, kurš pārcēlās uz Maskavu. Trīs dienas vēlāk, pirms Latvijas Tautas Frontes 1. kongresa, viņš uzstājās tautas manifestācijā Mežaparka estrādē, sakot:

Es neceru uz jūsu aplausiem. Es tikai gribu pateikt vienu. Esmu dzimis, audzis un visu mūžu strādājis Latvijā, un latviešu tautas likteņi man nav mazāk svarīgi, man nav mazāk sāpīgi. Es uzskatu, ka ar tīru sirdsapziņu varu skatīties jums visiem acīs, jo savā darbībā latviešu tautai neko ļaunu neesmu nodarījis un arī turpmāk savā darbā centīšos nedarīt."[6][2][7]

1989. gadā J. Vagri PSRS Tautas deputātu padomes vēlēšanās ievēlēja par deputātu. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Vagri iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[8]

Pēc LKP sašķelšanās 1990. gada 7. aprīlī LKP CK pirmā sekretāra amatā viņu nomainīja pret LTF noskaņotais Alfrēds Rubiks.[5] Vēlākos izvērtējumos par J. Vagra lomu Atmodas laikā rakstīja drīzāk pozitīvi.[6]

2010. gadā Vagri apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[9]

Apbalvots arī ar Oktobra revolūcijas ordeni, diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, medaļām. Saņēmis arī Latvijas PSR Nopelniem bagātā rūpniecības darbinieka goda titulu.[3]

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. timenote.info
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «20 pamanāmākie XX gadsimta Liepājas sabiedriski politiskie darbinieki». media.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. februārī. Skatīts: 2009. gada 27. jūnijā.
  3. 3,0 3,1 «250462 - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv. Skatīts: 2019-10-22.
  4. 4,0 4,1 4,2 «ВАГРИС Ян Янович». labyrinth.ru.
  5. 5,0 5,1 «Soviet republics». rulers.org.
  6. 6,0 6,1 Viesturs Sprūde. «Bijušajam LKP CK 1. sekretāram Jānim Vagrim aprit 80 gadi». delfi.lv (latviešu), 2010-10-18. Skatīts: 2019-10-22.
  7. Viesturs Sprūde. «1988. gada 7. oktobrī. Jānis Vagris: Neko sliktu latviešu tautai neesmu darījis». LA.LV (latviešu), 2018-10-07. Skatīts: 2019-10-22.
  8. Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
  9. www.DELFI.lv. «Triju zvaigžņu ordeni piešķir juristiem, mediķiem, diplomātiem, pedagogiem un politiķiem». delfi.lv (latviešu), 2010-04-14. Skatīts: 2019-10-22.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pēteris Strautmanis
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs
1985. gada 20. augusts1988. gada 6. oktobris
Pēctecis:
Anatolijs Gorbunovs
Priekštecis:
Boriss Pugo
LKP CK Pirmais sekretārs
1988. gada 4. oktobris1990. gada 7. aprīlis
Pēctecis:
Alfrēds Rubiks