Jaundubulti
- Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Jaundubulti (stacija).
| Jaundubulti | |
|---|---|
.jpg)
| |
 Jaundubultu novietojums Jūrmalā
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Jūrmala
|
| Platība | 1,3 km2 |
| Iedzīvotāju skaits | 588 (2008)[1] |
| Augstums | 3 m |
| Transports | |
| Autobuss | 4. |
| Minibuss | 5. |
| Cits | Vilciens (Jaundubultu stacija) |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-2015 |
Jaundubulti ir Jūrmalas daļa starp Dubultiem un Pumpuriem. Tradicionāla klusās atpūtas vieta, kurā agrāk dzīvojuši daudzi latviešu kultūras darbinieki. Uz robežas ar Pumpuriem atrodas Pumpuru vidusskola.
Lielupes pusē no dzelzceļa te ir visai plašs priežu meža masīvs, kas stiepjas gandrīz līdz pašam Lielupes krastam. Tur iekārtoti Jaundubultu kapi. No Lielupes kreisā krasta līdz jūras malai šeit ir apmēram 2,3 kilometri. Arī kāpu josla gar pludmali ir platāka, nekā citās Jūrmalas daļās un to klāj pārsvarā priežu audzes.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1848. gadā uz rietumiem no Dubultiem aiz Robežu ielas (tagadējās Kļavu ielas) Slokas mežniecības teritorijā iedalīja 100 gruntsgabalus vasarnīcu celšanai. Līdz toreizējai Karlsbādei kareivji izbūvēja galveno ielu, no kuras uz jūras pusi ieprojektēja 14 šķērslīnijas, bet uz meža pusi tikai trīs līnijas. Vēlāk ierādīja arī jaunus gruntsgabalus mežā, kur izveidoja papildus prospektus. Pirmā silto vannu iestāde piederēja Dimzam, vēlāk uzbūvēja vēl trīs šādas iestādes.[2]
Arhitektūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzīvojamā ēka Strēlnieku prospektā 58 ar jūgendstila iezīmēm torņveida izbūvi, verandu un lodžiju. Ēkas sienas rotā kokgriezumi, kas veidoti kā jūgendstilam raksturīgie ģeometriskie un augu ornamenti. Dzīvojamā ēka-pansija Poruka prospektā 45 ar klasiskās stilistikas iezīmēm. Dzīvojamā ēka Dubultu prospektā 45 ar vasarnīcas centrā novietotu verandu, ko noslēdz balustrāde un terase otrajā stāvā. Stāvie jumti ar nošļauptajiem galiem, vertikāli akcentētie jumtgaļi un verandas sīkrūšu dalījums ēkas veidolam piešķir nacionālā romantisma iezīmes.[3]
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Poruka prospektā 27 atrodas literatūrvēsturnieka Luda Bērziņa (1870-1965) memoriālais muzejs,[4] kā arī Tenisa vēstures muzejs.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 1. jūlijā.
- ↑ P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 229 -230 lpp.
- ↑ «Jūrmalas pilsētas domes lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 28. jūnijā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 8. novembrī. Skatīts: 2007. gada 23. septembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 23. septembrī.