Karakorums
| Karakorums | |
|---|---|
 Baltoro šļūdonis Karakorumā | |
| Kontinents | Āzija |
| Valstis |
 Pakistāna Ķīna Indija |
| Atdala | Pamirs un Kuņluņs |
| no | Himalaji |
| Garums | 500 km |
| Platums | 100—150 km |
| Augstākais kalns | K2 |
| Augstums | 8611 m |
| Koordinātas | 36°N 76°E / 36°N 76°EKoordinātas: 36°N 76°E / 36°N 76°E |
  Karakorums  Karakorums  Karakorums  Karakorums | |
 Karakorums Vikikrātuvē | |
Karakorums (no tjurku — ‘melnie akmeņi’) ir kalnu sistēma Centrālāzijā, Ķīnas, Pakistānas un Indijas pierobežā.[1] Atrodas starp Pamiru un Kuņluņu ziemeļos, Himalajiem dienvidos. Karakorums ir otrā augstākā (pēc Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē. To veido vairākas paralēlas kalnu grēdas, centralajā daļā monolīts masīvs; sadala Indas un Tarimas upes baseinus. Karakorumu dažreiz pieskaita pie Himalajiem, lai gan ģeologiski tā ir atsevišķa kalnu sistēma.
Garums aptuveni 500 km (kopā ar Čangčenmo un Pangonga kalnu grēdu vairāk nekā 800 km), platums 150—250 km. Grēdu vidējais augstums aptuveni 6000 m.
Karakorums veidojies galvenokārt triasā, lūzumi kainozojā.
Augstākās virsotnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Četras virsotnes augstākas par 8000 m, 8 virsotnes augstākas par 7500 m.
- K2 (8611 m)
- Gašerbrums I (8068 m)
- Brodpīks (8051 m)
- Gašerbrums II (8035 m)
- Gašerbrums III (7952 m)
- Gašerbrums IV (7925 m)
Derīgie izrakteņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karakorumā iegūst berilija, molibdēna rūdas; ir sēra, zelta, dārgakmeņu atradnes; minerālūdeņu avoti.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kontinentāls pustuksnešu klimats. Nokrišņi no 100 mm gadā (piekājē) līdz 500 mm (virs 5000 m). Tikai dienvidu nogāzēs nonāk musons, kas atnes lietu no Indijas; ziemeļu nogāzēs raksturīgs liels sausums.
Apledojums 17 800 km². Lielākie šļūdoņi: Siačens (75 km), Baltoro (60 km), Biafo, Hispara šļūdonis.
Sniega robeža dienvidu nogāzē aptuveni 4700 m virs jūras līmeņa, ziemeļu - 5900 m.
Flora
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeļu nogāze akmeņaina, tuksnešaina, tikai zemāk par 2500 m ir sastiepami augi. Dienvidu nogāzē 3000 – 3500 m augstumā sastopami skujkoku (priedes un himalaju ciedri) un sīklapju meži, augstāk - stepe un pļavas.
Lauksaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāji nodarbojas ar lopkopību. Dienvidu nogāzēs - arī ar zemkopību.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 334. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karakorums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|