Pāriet uz saturu

Kocēnu pagasts

Vikipēdijas lapa
Kocēnu pagasts
Novads: Valmieras novads
Centrs: Kocēni
Kopējā platība:[1] 184,6 km2
 • Sauszeme: 180,9 km2
 • Ūdens: 3,8 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 2 698
Blīvums (2024): 14,9 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Kokenhof
krievu: Кокенская
Kocēnu pagasts Vikikrātuvē

Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Vaidavas, Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru pagastiem un Valmieras pilsētu, Cēsu novada Stalbes pagastu un Liepas pagastu.

Kocēnu pagastā atrodas vairāki ievērojami dabas objekti: Zilaiskalns, Vītolēnu akmens, Polbreņču svētais avots, Karitēnu liepa, u.c. Pagastā atrodas daļa Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Gaujas nacionālā parka.

Upes: Gauja, Jumara, Anuļa, Briede, Danka, Ziedone, Dūķerupe, Zīle.

Ezeri: Brandeļu dzirnavezers (19,9 ha), Brenguļu Lielezers (9,3 ha), Mujānu dzirnavezers (8,5 ha).

Svētki pie Kokmuižas kungu mājas (Kārlis Hūns, 1855.)

Tagadējā Kocēnu pagasta teritorija pirms krusta kariem ietilpa Tālavas latgaļu Imeras zemē. Rubenē atradās pirmā latviešu kristīgā baznīca, kas pieminēta Indriķa hronikā sakarā ar Imeras zemes kristīšanu 1208. gadā. Rubenes baznīca sākotnēji bijusi koka ēka, tagadējo izskatu ieguvusi 1739. gadā. Rubenes draudzē par priesteri no 1208. gada līdz pat savai nāvei kalpoja hronists Latviešu Indriķis. Rubenes baznīcas grīdas atjaunošanas laikā 2000. gadā tika atrastas senas kapenes.[4] Pie Jumaras upītes 1210. gadā notika kauja pie Imeras starp Tālavas zemēs iebrukušajiem Ugaunijas igauņiem un Zobenbrāļu ordeņa spēkiem, kuru pusē bija līvi un latgaļi.

Līdz 1920. gada agrārajai reformai šeit atradās Kokmuiža (Kokenhof) ar Kaļļa (Kārļa), Upītes, Brēmeļu, Stukūžas un Silupīšu pusmuižām. Reformas gaitā Kokmuižu 2081 ha kopplatībā sadalīja 107 vienībās, no kuram 12 bija rentes mājas.[5] 1935. gadā Valmieras apriņķa Kokmuižas pagasta (līdz 1925. gadam Koku pagasts, pēc 1925. gada Kokmuižas pagasts, no 1939. gada Kocēnu pagasts) teritorija bija 78,8 km² un tajā dzīvoja 1596 iedzīvotāji.[6] Mūsdienu Kocēnu pagasta teritorijā ietilpst arī bijušā Ķieģeļu pagasta un Mujānu pagasta zemes.

1945. gadā pagastā izveidoja Kocēnu un Dūķeru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Kocēnu ciemam pievienoja Dūķeru ciemu, 1962. gadā - daļu likvidētā Mujānu ciema, 1975. gadā - daļu Zilākalna lauku teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valmieras (2010. gadā pārdēvēts par Kocēnu) novadā.

2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka šajā laikā Kocēnu pagastā bija 3119 iedzīvotāji.

Nacionālais sastāvs:

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 235—    
19593 150−2.6%
19673 100−1.6%
GadsIedz.±%
19793 366+8.6%
19893 228−4.1%
20003 087−4.4%
GadsIedz.±%
20112 895−6.2%
20212 702−6.7%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kocēni (novada un pagasta centrs), Rubene, Tožas, Brandeļi.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autoceļi: šoseja Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3), 1. šķiras autoceļi: Kocēni-Limbaži-Tūja (P11), Valmiera-Matīši-Mazsalaca (P16), Valmieras apvedceļš (P19).

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 29. oktobrī. Arhivēts 2016. gada 6. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas IX. sējuma 16943-16945 slejas. Rīga: 1933.
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. OSP