Pāriet uz saturu

Kravas automašīna

Vikipēdijas lapa
Būvniecībā izmantojams pašizgāzēja kravas auto
Daimler-Lastwagen, 1896

Kravas automašīna ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts dažādu kravu pārvadāšanai. Kravas automašīnas var stipri atšķirties pēc izmēriem, jaudas un konfigurācijas; izmēros mazākās kravas automašīnas var būt mehāniski līdzīgas vieglajām automašīnām. Kravas automašīnas mēdz būt ar dažādiem speciālajiem aprīkojumiem, piemēram ugunsdzēsēju automašīna un betonmaisītājs.

Mūsdienu kravas automašīnas lielākoties ir aprīkotas ar dīzeļdzinējiem, tomēr ASV, Kanādā un Meksikā maza un vidēja izmēra kravas automašīnas joprojām tiek aprīkotas ar benzīna dzinējiem. Eiropas Savienībā transportlīdzekļi ar kopējo pašmasu līdz 3,5 tonnām tiek klasificēti kā vieglās kravas automašīnas.

Kravas automašīnu klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārīga uzdevuma automobiļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • bortu automobiļi, kuriem ir koka vai metāla kravas kaste un platforma dažādu gabalkravu vai beramkravu pārvadāšanai un kuros kravas aizsargāšanai pret mitrumu un putekļiem izmanto slēgtu kravas kasti vai brezenta tentu.
  • uzlabotas pārgājības trīsasu automobiļi, kuriem visi zemspiediena riepu riteņi ir dzenoši un kurus izmanto tādām pašām vajadzībām kā bortu automobiļus, pie tam papildus apgādā ar vinču iestigušas mašīnas izvilkšanai uz ceļa.
  • vilcējautomobiļi, kas pēc uzbūves atgādina bortu automobiļus, tikai tiem nav kravas kastes. Izšķir divu tipu vilcējautomobiļus — divasu vai trīsasu balastvilcējus, kam kravas kastes vietā atrodas balasts (smilts, betona bloki vai čuguna lējumi) un aiz kabīnes ir vinča kravas uzvilkšanai uz platformas vai paša balastvilcēja izvilkšanai uz ceļa, un divasu vai trīsasu seglvilcējus, kurus lieto tikai kopā ar puspiekabēm un kuriem kravas kastes vietā ir seglierīce, kas šarnīrveidā savienota ar puspiekabi.

Pašizgāzējautomobiļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tos izmanto dažādu beramkravu (akmeņu, šķembu, smilts, oļu, grants u. tml.) pārvadāšanai. Šos automobiļus parasti izgatavo uz standarta kravas automobiļu šasijām. Kravas kastes šķērsgriezumā ir taisnstūra, siles vai pusovāla forma, garengriezumā — taisnstūra, siles vai kausa forma. Kravas krišanu uz šofera kabīnes novērš kravas kastes pagarinājums. Pašizgāzējautomobiļus izkrauj, atverot aizvaru kravas kastes lejasdaļā un sagāžot kravas kasti uz labajiem (kreisajiem) sāniem vai aizmuguri. Būvmateriālu karjeros, atklātās raktuvēs un lielu hidrostaciju būvdarbos izmanto lieljaudas pašizgāzējautomobiļus, kuru kravas kastēm ir kausa forma, pie tam nav pakaļējā borta.

Speciālie kravas automobiļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tos izveido uz parasto kravas automobiļu šasijām. Kravas kastes vietā šiem automobiļiem uzmontē tvertnes, maisītājus, cisternas u.tml. Speciālie automobiļi var būt divasu vai trīsasu automobiļi, kā arī autovilcieni (vilcējs plus piekabe vai puspiekabe). Bieži speciālos automobiļus apgādā ar dažādām tehnoloģiskajām palīgiekārtām sūkņiem (cisternu automobiļus), sildītājiem (bituma pārvadāšanas automobiļi) u.c.

Kravas automobiļu piekabes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kravas transportlīdzekļiem ir dažādu veidu piekabes, kas tiek izvēlētas atbilstoši kravas īpašībām, apjomam un izmēram. Klasiska tenta puspiekabe ir plaši izplatīta, jo tajā ir iespējams vest gan sīkpakas, gan trauslus priekšmetus, gan arī iekārtas un citus transportlīdzekļus, piemēram, vieglās automašīnas. “Mega treileris” ir puspiekabe, kuras augstums ir vienāds visā tās garumā — šāda veida piekabe tiek izmantota augstākām kravām. Platformas piekabe tiek izmantota lielgabarīta vai smagsvara kravu pārvadājumiem. Refrižeratora piekabe tiek izmantota tādu kravu transportēšanai, kam nepieciešama īpaša temperatūras kontrole, turpretī cisternas piekabi izmanto šķidrumu pārvadāšanai.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]