Lēdurga
| Lēdurga | |
|---|---|
| lielciems | |
 Lēdurgas luterāņu baznīca | |
  Lēdurga | |
| Koordinātas: 57°19′17″N 24°44′22″E / 57.32139°N 24.73944°EKoordinātas: 57°19′17″N 24°44′22″E / 57.32139°N 24.73944°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Siguldas novads |
| Pagasts | Lēdurgas pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 2,21 km2 |
| Augstums | 60 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 564 |
| Pasta nodaļa | LV-4012 Lēdurga |
Lēdurga ir apdzīvota vieta Siguldas novada Lēdurgas pagastā, pagasta centrs. Līdz 2021. gada 30. jūnijam atradās Krimuldas novadā. Atrodas pagasta centrā Aģes upes abos krastos 28 km no novada centra Siguldas un 64 km no Rīgas. Lēdurgā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, kultūras nams, brīvdabas estrāde, bibliotēka, sporta centrs, Lēdurgas luterāņu baznīca, Lēdurgas pareizticīgo baznīca, Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi, Lēdurgas mežaparks "Zaļā birzs".[3] Lēdurgas baznīcas kroga ēka (1767. – 1772.) ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6439.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lēdurga (Letthegore, Lettegore, Ledegore) pirmo reizi ir pieminēta Indriķa Livonijas hronikas tekstā sakarā ar 1211. gada pavasara notikumiem, kad ridalieši un sāmsalieši izpostīja bīskapam Albertam pakļautās līvu zemes, tai skaitā Lēdurgu. Apdzīvota vieta izveidojusies ap Lēdurgas muižas (Loddiger) centru. Muiža nav līdz mūsdienām saglabājusies. 1932. gadā Lēdurgai piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss[4]. 1935. gadā Rīgas apriņķa Lēdurgas pagasta platība bija 146,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Lēdurgas un Kaktiņu ciema padomes Limbažu rajonā, kuras 1954. gadā apvienoja Lēdurgas ciemā. 1990. gadā Limbažu rajona Lēdurgas ciemu pārdēvēja par pagastu.
Indriķa Livonijas hronikā atzīmēts, ka jau 1218. gadā Lēdurgā darbojies priesteris Gotfrīds (Gotfridus). 1225. gadā Lēdurgas baznīcā Romas pāvesta legāts Modenas Vilhelms līviem noturēja misi. 1767. gada 10. jūlijā, mācītāja Daniela Merķeļa (Garlība Merķeļa tēva) kalpošanas laikā, tiek iesvētīts jaunās mūra baznīcas pamatakmens. Baznīca uzcelta vietā, kas agrāk saukta par Maiņkalnu un apkārtnes iedzīvotājiem kalpojusi par tirgus laukumu četru ceļu krustojumā. Baznīcu projektējis un būvējis mūrniekmeistars Bernhards Joahims no Švarcvaldes. 1772. gada 2. septembrī jauno dievnamu iesvētījis ģenerālsuperintendents Lange, par ko liecina iekalums pamatakmenī – 1767 den 10 Juli aufgefangen, 1772 den 2 September eingeweiht. 2007. gada vasarā Lēdurgas pagastā tika svinēta kristianizācijas 800. gadadiena[4]. Pie baznīcas uzstādīts piemineklis Garlībam Merķelim.
Svētā un slavējamā Kunga Priekšteča un Kristītāja Jāņa baznīca Lēdurgā ir uzcelta 1876. ‒1878. gados pēc arhitekta Roberta Augusta Pflūga projekta[4].
Lēdurgas skola dibināta 1871.gadā. Pirmais skolotājs četru klašu skolā bijis Jūlijs Vistucis, pazīstams arī kā literāts ar pseidonīmu Aģinieks, apglabāts Upeskalnu kapos. Godinot Apgaismības ideju paudēja Garlība Merķeļa piemiņu un viņa dzimtas devumu, Lēdurgas skolai 1998. gada jūlijā piešķirts nosaukums – Lēdurgas Garlība Merķeļa pamatskola[4].
1871. gadā izveidojās Lēdurgas dziedāšanas biedrība, kuŗā piedalījās dziedātāji arī no apkārtējiem pagastiem. Dziedāšanas biedrības biedri un citi aktīvisti 1902. gadā nodibināja Lēdurgas Saviesīgo biedrību, pie kuŗas 1913. gadā dibināta bibliotēka. No šī laika lēdurdziešiem ir pieejami bibliotēkas pakalpojumi[4].
1973. gadā dārznieks Arvīds Janitens (1923 – 2009) uzsāka citzemju kokaugu sugu stādījumu izveidošanu Lēdurgā. Valsts nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas statuss Lēdurgas dendroloģiskajiem stādījumiem piešķirts 1987. gadā 47.2 ha platībā. Dabas pieminekļa “Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi” teritorijā atrodas arī Lēdurgas jeb Mudurgas dižakmens (Lēdurgas laukakmens), kā arī 1 dižkoks un 6 potenciāli dižkoki. Dabas pieminekļa dienvidrietumu daļā un pie tā dienvidu robežas starp “Ķipkalniem” un “Bērzainēm” atrodas valsts aizsargājamais kultūras piemineklis - Ķipukalnu senkapi. Nozīmīgākā teritorijas vērtība ir citzemju kokaugu sugu stādījumi, kas ietver ~540 taksonus un ir viena no Latvijas bagātākajām kokaugu kolekcijām[5].
|
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Garlībs Merķelis (1769.-1850.) - publicists, Apgaismības laikmeta darbinieks;
- Jūlijs Lācis (1892.-1941.) - žurnālists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks;
- Mārtiņš Liepa (1874.-1953.) - rakstnieks, žurnālists;
- Hugo Legzdiņš (1903.-2004.) - LV Jūrasspēku virsnieks, zemūdenes ,,Ronis” komandieris, rakstnieks;
- Valda Mora (1902-2001.) – dzejniece;
- Paula Baltābola (1891.-1978.) – latviešu aktrise;
- Eduards Brēms (1802.-1879.) – latviešu ārsts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Lēdurgu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2024-09-08.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 https://brivalatvija.lv/izglitiba-un-kultura/ledurga--nepelniti-piemirsta-vidzemes-perle?pcversion=ok
- ↑ Dabas pieminekļa Lēdurgas dendroloģiskie stādījumi dabas aizsardzības plāns. https://www.daba.gov.lv/lv/media/1941/download?attachment
- ↑ OSP
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Groza I. Lēdurga - nepelnīti piemirstā Vidzemes pērle. Brīvā Latvija, 2021. https://brivalatvija.lv/izglitiba-un-kultura/ledurga--nepelniti-piemirsta-vidzemes-perle?pcversion=ok
