Laiva

Laiva ir neliels, iegarens ūdens transportlīdzeklis, parasti bez klāja vai daļēji pārklāts, ar sānu malām un dibenu. Vispārīgi laiva var būt arī neliels kuģis. Tās var būt darbināmas ar airiem, dzinēju, propelleriem, burām un citiem veidiem. Parasti tās ir mazākas par kuģiem un tiek izmantotas seklos ūdeņos, tas ir, upēs, ezeros un jūras piekrastē. Flotilē laivas tiek definētas kā peldlīdzekļi, kas nav garāki par 9 metriem, platāki par 3 metriem un tās kravnesība ir līdz piecām tonnām. Laivas izmanto dažādiem mērķiem. Tās izmanto, lai piestātu krastā, kur nav speciāli šim nolūkam izbūvētas piestātnes, zvejniecībā, cilvēku transportēšanā, sportā un izklaidē, dažādu preču pārvadāšanā pa upēm un ezeriem un citur.

Laivu veidi

Pastāv dažādi laivu iedalījumi. Tās dala pēc izmantošanas mērķa, tas ir, braucamajās laivās pa sekliem, mierīgiem ūdeņiem, sporta un sacīkšu laivās, izpriecas laivās kā jahtās, motorlaivās, kuģu glābšanas laivās, krasta glābšanas laivās, loču un zvejas laivās.

Pēc dzinēja laivas grupē trijās lielās sadaļās:

Airu laivas

Airu laivās izmanto airus, lai pārvietotos. Iekšējos ūdeņos katrs airētājs parasti airē ar diviem airiem, bet jūrā airētājam ir viens airis.

Sporta un sacīkšu laivas

Sporta laivas un sacīkšu laivas gatavo vieglas un ļoti slaidas. Mazākās no tām ir kanoe laivas, kas parasti ir segtas ar brezentu vai vieglu koku un ar vienu vaļēju atvērumu airētājam. Atsevišķi tiek izdalītas sacīkšu buru laivas.

Citi laivu veidi

Laivu uzbūve

Laivas konstrukcija ir atkarīgs no tās izmantošanas mērķa. Piemēram, glābšanas laivas ir būvētas tā, lai tās varētu nobraukt lielākus attālumus ar lielāku ātrumu un saglabāt izturību vētrainā laikā. Mazām motorlaivām jābūt ļoti izturīgām, lai tās izturētu viļņus un pastāvīgu dzinēja vibrāciju. Laivas galvenais elements ir tās korpuss. Korpuss var būt no metāla, plastmasas vai koka.

Vēsture

Laivas ir attīstījušās vairākus tūkstošus gadu, pēc arheoloģiskiem datiem tās izmantoja jau aizvēsturē. Senie cilvēki laivas izmantoja ne tikai transportam, bet arī medībām — tā bija viegla, klusa tuvošanās medījumam. Sākotnēji tās bija līdzīgas kanoe, un izgrebtas no viengabalaina koka, visbiežāk no ozola.

Aptuveni pirms 5000 gadiem Senajā Ēģiptē tika izgudrotas pirmās buru laivas.^[1] Vēlāk airu laivas tika apvienotas ar buru laivām. Vikingi ar šādām laivām spēja kuģot jau tūkstošiem jūdžu.

19. gadsimtā, izgudrojot iekšdedzes dzinēju, radās arī pirmās motorlaivas.

Laiva latviešu folklorā

Latviešu tautasdziesmās visbiežāk min oša laivas, retāk — liepu laivas, vēl retāk ozola, priedes, egles, ābeles laivas. Oša laiva tiek apskatīta kā smaga laiva, bet liepu laiva ir viegla. Tas atbilst arī patiesībai. Izkaltēta oša blīvums ir no 570 līdz 940 kg uz m³, bet izkaltētas liepas blīvums ir no 320 līdz 590 kg uz m³.

Latviešu tradīcijās laivai ir arī tiesiska nozīme. Līgavu vai tautu meitu gaidot, tautietis met liepas koka viesmīlības laivu pāri sava novada robežupei. Mūsdienu izpratnē tas varētu nozīmēt, ka “laivas metējs” bildina cita novada jaunavu.

Atsauces

↑ «No burāšanas vēstures». Nautica.lv. Skatīts: 2016. gada 18. novembrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: laivas.
«Лодка» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. maijā. Skatīts: 2019. gada 10. decembrī.

Šis ar transportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[nautica-1] «No burāšanas vēstures». Nautica.lv. Skatīts: 2016. gada 18. novembrī.

[1]