Pāriet uz saturu

Lendžu pagasts

Vikipēdijas lapa
Lendžu pagasts
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Lendži
Kopējā platība:[1] 64,5 km2
 • Sauszeme: 61,5 km2
 • Ūdens: 3,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 611
Blīvums (2024): 9,9 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mājaslapa: www.lendzi.lv
Lendžu pagasts Vikikrātuvē

Lendžu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē. Robežojas ziemeļos ar Bērzgales pagastu, austrumos ar Ludzas novada Zvirgzdenes pagastu, dienvidaustrumos ar Ludzas novada Cirmas pagastu, dienvidos ar Griškānu pagastu, rietumos ar Vērēmu pagastu. Pagasta centrs atrodas Lendžos.

Pagasts atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, austrumu mala — Rēzeknes pazeminājumā. Augstākais punkts Kozukolns — 202,2 m vjl.

Pagasta teritorijā ir piecas upes[4]:

Vornaišu upīte, Vasarānu upīte, Svētā Jāņa upīte, Undupīte, Taudejāņu upīte

Pagasta teritorijā ir septiņi ezeri[5]:

Virauds, Sološu ezers, Sedzeris, Dansku ezers, Mežagaiļu ezers, Virvuļs, Voskānu ezers.

Pagasta teritorijā ir divi purvi[6]:

Tuzers, Vardivpūrs.

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā izveidoja Lendžu ciema padomi. Rēzeknes rajona Lendžu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Bešaukas ciema kolhoza «Druva» teritoriju, 1963. gadā — daļu Griškānu ciema kolhoza «Blāzma» teritorijas, 1971. gadā daļu padomju saimniecības «Rēzekne» teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, 1979. gadā daļu ciema teritorijas pieveinoja Cirmas ciemam. 1981. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Vērēmu ciemam, bet Lendžu ciemam pievienoja daļu Griškānu ciema teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Lendžu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Pagasta teritorijā atrodas divi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi un viens vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis.[8]

Valsts nozīmes pieminekļi:

Ievērojami objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18971 920—    
19352 419+0.61%
19591 451−2.11%
GadsIedz.±% g.p.
19671 239−1.95%
1979987−1.88%
1989861−1.36%
GadsIedz.±% g.p.
2000826−0.38%
2011703−1.46%
2021604−1.51%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
  4. «Lendžu pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.[novecojusi saite]
  5. «Lendžu pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.[novecojusi saite]
  6. «Lendžu pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.[novecojusi saite]
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. «Lendžu pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. Aprīlis. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.
  9. Zane Lāce. «Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas glezna pēc restaurācijas atgriezusies Sarkaņu baznīcā». lsm.lv, 2018. gada 28. oktobris. Skatīts: 2020. gada 10. decembrī.
  10. OSP