Pāriet uz saturu

Mīnmetējs

Vikipēdijas lapa
Karavīri šaujam ar M224 mīnmetēju.

Mīnmetējs ir artilērijas ierocis ar balsta plati, kas paredzēts pretinieka kājnieku, kaujas tehnikas un nocietinājumu iznīcināšanai. Mīnmetējs ir vieglais atbalsta ierocis, kurš veic apšaudi pa mērķiem, kuri neatrodas tiešā redzamībā, ar maksimālo stobra pacēlumu 85°.

Mīnmetējs sastāv no stobra, ierīces stobra nostādīšanai vajadzīgajā leņķī un mīnmetēja pēdas, kura novada atsitiena impulsu zemē. Stobrs un pēda savstarpēji savienoti ar šarnīru. Stobra lejasdaļā ievietota ierīce mīnmetēja mīnas izšaušanai (parasti ar adatu, kas uzsit pa kapsulu). Mīnmetēju ar kalibru līdz 120 mm pielādēšana parasti notiek caur stobra tievgali. Lielāka kalibra mīnmetēji parasti tiek pielādēti caur stobra resgali.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]