Naņčana (ķīniešu: 南昌, Nánchāng — ‘Dienvidu labklājība’) ir pilsēta Ķīnas dienvidaustrumos, Dzjansji provinces galvaspilsēta. Administratīvi veido prefektūras līmeņa municipalitāti ar vairāk kā 5 miljoniem iedzīvotāju, bet pašas Naņčanas municipālajos rajonos dzīvo ap 1 miljonu 900 tūkstošiem cilvēku. Izvietojusies provinces ziemeļdaļā Gaņdzjanas upes krastos netālu no Pojanhu ezera. Naņčanā 2006. gadā uzbūvēts viens no pasaulē lielākajiem panorāmas ratiem «Naņčanas Zvaigzne» (160 m augsts, 153 m diametrā).[2]
Pilsēta dibināta Haņu dinastijas laikā 201. gadā pirms mūsu ēras ar nosaukumu Gaņa (赣; Gàn). 589. gadā pārdēvēta par Hundžou (洪州; Hóngzhōu) un pēc 763. gada tā kļuva par Dzjansi provinces centru. 959. gadā Naņčana kļuva par Tanu dinastijas dienvidu galvaspilsētu, bet 981. gadā Sunu dinastijas valdījumā tai tika atgriezts Hundžou nosaukums. No 1164. līdz 1368. gadam pilsētas nosaukums bija Lunsjina. Pilsēta stipri cieta Taipinu sacelšanās laikā (1850-1864). 1927. gadā norisinājās Ķīnas komunistu Naņčanas sacelšanās pret Gomiņdana režīmu, kas tiek uzskatīta par Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas dzimšanu.
Naņčanas prefektūras līmeņa pilsēta administratrīvi iedalās piecos urbānajos rajonos (Qū, Dunhu, Sjihu, Cjinjuņpu, Vaņli un Cjinšaņhu), kas principā veido pašu Naņčanas pilsētu, un 4 apriņķos (Xiàn).