Ogres Zilie kalni (dabas parks)
| Ogres Zilie kalni | |
|---|---|
 | |
  Ogres Zilie kalni | |
| Tips | dabas parks |
| Atrašanās vieta | Ogres novads |
| Koordinātas | 56°49′59″N 24°34′35″E / 56.83306°N 24.57639°EKoordinātas: 56°49′59″N 24°34′35″E / 56.83306°N 24.57639°E |
| Platība | 312 ha |
| Dibināts | 2004 |
| Pārvaldes institūcija | Dabas aizsardzības pārvalde |
| Mājaslapa | http://ziliekalni.lv |
Ogres Zilie kalni ir dabas parks Ogres novadā. Kopš 2004. gada 312 hektārus lielais parks ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Zilie kalni ir vaļņveidīgu osu virkne, kas ir Ogres Kangaru grēdas daļa.[1]
Zilo kalnu teritorija ir labiekārtota atpūtniekiem un tūristiem, tajā atrodas Dubkalnu ūdenskrātuve un 30 metrus augstais Zilo kalnu skatu tornis, kas atklāts 2013. gadā un ir izvietots augstākajā kalnu punktā.[1] Cauri visai parka teritorijai ir ierīkota apgaismota distanču slēpošanas trase. Lielāko daļu parka aizņem skujkoku meži uz osiem un ir sastopamas aizsargājamas augu sugas.[2]
1913. gadā pilskalnā uzbūvēts uguns novērošanas tornis. 1934. gadā pilskalna dienvidrietumu pusē tika ierīkots slēpotāju tramplīns, kas 1950. gadu sākumā tika nojaukts.
Pilskalns
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāv uzskats, ka Zilajos kalnos atradies lībiešu pilskalns. Pēc Ernesta Brastiņa ziņām, pilskalns tika atklāts 1907. gadā un tas ir 60 metrus garš un 25 metrus plats, aptuvenais augstums 27 metri. Pilskalna ziemeļrietumos atradās grāvis un valnis, bet pretējā puse nostāvinātas zemas terases veidā. Kādreiz pāri pilskalnam gājis ceļš no Ogres uz Tīnūžiem, kas vēlāk novirzījies uz ziemeļiem un iet pa kalna piekāji. Arheoloģiskie pētījumi nav veikti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Par Zilajiem kalniem». ziliekalni.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. janvārī.
- ↑ «Dabas parks "Zilie kalni"». latvia.travel. Skatīts: 2015. gada 2. maijā.