Sarkanās un Baltās rozes karš

Sarkanās un Baltās rozes karš
Print after the 1908 painting by Henry Payne of the scene in the Temple Garden from Shakespeare's play Henry VI, Part 1, where supporters of the rival factions pick either red or white roses, the symbols for the Lancastrians or the Yorkists
Datums 1455. gada 22. maijs – 1487. gada 16. jūnijs Vieta Anglija, Velsa, Īrija, Kalē Iznākums Tjudoru dinastijas un tās sabiedroto uzvara Visi rezultāti Plantagenetu dinastijas beigas Jorku dinastija valda 24 gadus Lankasteru dinastija tiek iznīcināta Tjudoru dinastija manto Lankasteriešu pretenzijas pret troni un sakauj Jorku dinastiju Izveidojas Tjudoru dinastija Anglijā beidzas viduslaiki Anglijas monarhijas nostiprināšanās Tjudoru vadībā Angļu renesanses dzimšana
Karotāji
Lankasteru dinastija Tjudoru dinastija Atbalstīja: Francijas Karaliste Skotijas Karaliste Velsas principalitāts Bretaņas hercogiste Jorkiešu dumpinieki	Jorku dinastija Atbalstīja: Burgundiešu valsts Īrijas Karaliste Bretaņas hercogiste
Komandieri un līderi
HenrijsVI(padevās) Henrijs VII Tjudors Anžū Margarēta (padevās) Lēdija Margarēta Bīforta Elizabete Vudvila un citi...	Edvards IV Edvards V Ričards III † Jorkas Ričards † un citi...
Zaudējumi
105,000 mirušie

Jorku dinastijas baltā roze

Lankasteru dinastijas sarkanā roze

Sarkanās un Baltās rozes karš bija pilsoņu karš Anglijā, kur cīnījās par valsts varu karaļa Edvarda III pēcnācēju 2 dzimtas: Lankasteras hercogi (ģerbonī sarkana roze) un Jorkas hercogi (ģerbonī balta roze, no tā arī karu nosaukums). Karš ilga 30 asiņainus gadus. Notika 15. gadsimta vidū.

Sākot ar Henriju IV (1399 — 1413), karaļa vara bija Lankasteras dzimtas rokās. Henrija VI valdīšanas laikā ārējās politikas neveiksmju (Simtgadu kara zaudēšanu Francijā) un nenoteiktās iekšējās politikas dēļ radās opozīcija, ko vadīja Jorkas hercogs Ričards un atbalstīja Vorikas grāfs Ričards Nevils. Sakaujot karaļa piekritējus, nemierniekiem izdevās sagūstīt Henriju VI.

Jorkas hercogs Ričards kļuva par viņa protektoru, saņemot savās rokās valsts varu. Karaļa Henrija VI sievai karalienei Anžu Margaritai izdevās sacelt Skotiju un 1460. gadā pie Veikfīldas sakaut Jorkas Ričardu, kas kaujā krita. Par troņa pretendentu kļuva Jorkas Ričarda dēls Edvards, kas ar Vorikas grāfa palīdzību proklamējās par karali Edvardu IV (1461 — 1483), 1461. gadā sakaujot Henrija VI piekritējus pie Toutonas un 1464. gadā iznīcinot pēdējās Lankasteras partijas atliekas.

Kad Edvards IV sanaidojās ar Vorikas grāfu un bija spiests bēgt no Anglijas, 1470. gadā tronī atgriezās Henrijs VI. 1471. gadā ar burgundiešu palīdzību Edvards IV atgriezās Anglijā, sagūstīja Henriju VI, Barnetas kaujā sakāva Vorikas grāfu un Tjūksberijas kaujā — karalieni Margaritu.

Jorku nama valdīšana izbeidzās ar Jorkas hercoga Ričarda jaunāko dēlu karali Ričardu III (1483 — 1485), kas krita kaujā pret Henriju Tjudoru, Tjudoru dinastijas nodibinātāju. Henrijs VII Tjudors nāca Anglijas tronī.

Karā gāja bojā 20-30 000 vienkāršo karavīru un bruņinieku, kā arī dažas feodālās aristokrātijas dzimtas - 5 pēru dzimtas (Bonvili, Tiptofti, Bofori, Holandi un Laveli).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sarkanās un Baltās rozes karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)